Kardioloģe brīdina par «klusās» hipertensijas bīstamību 0 196

Par optimāliem asinsspiediena rādītājiem uzskata 120/80 mmHg un zemākus. Pēc kardioloģes Irina Vasiļeva teiktā, pastāvīgi paaugstināti tonometra rādījumi virs 140/90 mmHg ārsta kabinetā vai virs 135/85 mmHg mājas paškontroles laikā jau liecina par hipertensiju.

Tomēr daudzi cilvēki paaugstinātu asinsspiedienu nemaz nejūt un turpina uzskatīt, ka ar veselību viss ir kārtībā. Problēma ir tā, ka neārstēta hipertensija ar laiku var novest pie insulta, smagām aritmijām vai nieru slimībām, raksta Doctorpiter.

«Pacients ilgu laiku ir pieradis pie paaugstināta asinsspiediena un nejūt nekādas sūdzības. Taču šajā laikā cieš tā sauktie mērķorgāni — nieres, kreisā kambara miokards, asinsvadi, tostarp acu dibena asinsvadi, kā arī smadzenes. Pirmie hipertensijas simptomi bieži parādās tikai tad, kad šajos orgānos jau notikušas neatgriezeniskas izmaiņas,» skaidro Irina Vasiļeva.

Ārste uzsver, ka agrīnā stadijā situāciju bieži iespējams uzlabot arī bez medikamentiem — pietiek mainīt dzīvesveidu.

Kādus simptomus nevajadzētu ignorēt

Speciāliste norāda, ka nav vērts gaidīt nopietnus simptomus, lai sāktu kontrolēt asinsspiedienu. Hipertensija bieži ir mazsimptomu slimība, un tās pazīmes var būt ļoti nespecifiskas.

Par iespējamu paaugstinātu asinsspiedienu var liecināt:

• galvassāpes;

• «mušiņas» acu priekšā;

• deguna asiņošana;

• troksnis ausīs.

«Šie simptomi nav specifiski tikai hipertensijai, tāpēc es ieteiktu ikvienam vismaz reizi gadā izmērīt asinsspiedienu — gan mājās ar tonometru, gan profilaktisko pārbaužu laikā pie ārsta. Tā ir pilnīgi normāla prakse pat tad, ja cilvēku nekas nesatrauc,» iesaka kardioloģe.

Vienlaikus ārste atgādina, ka hipertensija tiek diagnosticēta tikai tad, ja paaugstināts spiediens saglabājas ilgstoši. Īslaicīgas svārstības noteiktās situācijās ir normāla organisma reakcija.

«Asinsspiediens ir ļoti mainīgs rādītājs, un dienas laikā tas var vairākkārt mainīties. Fiziskas slodzes vai emocionāla stresa laikā spiediens dabiski paaugstinās. Ja organisms nespētu pielāgoties šādām situācijām, cilvēks varētu pat zaudēt samaņu,» piebilst Irina Vasiļeva.

Pēc redakcijas domām, galvenā hipertensijas bīstamība slēpjas tajā, ka slimība var attīstīties gadiem ilgi gandrīz nemanāmi. Tieši tāpēc regulāra asinsspiediena kontrole, veselīgs dzīvesveids un profilaktiskas pārbaudes bieži ir daudz svarīgākas nekā cīņa ar jau radušām komplikācijām.