Kas notiks, ja netiks ārstēta hipertensija: bīstamo seku saraksts 0 48

Arteriālās hipertensijas gadījumā asinis spiež uz asinsvadu sieniņām stiprāk nekā normā. Šāds stāvoklis liek sirdij strādāt ar paaugstinātu slodzi, kas var novest pie nopietnām veselības problēmām.

Ilgstoši paaugstināts asinsspiediens nozīmē, ka asinsvadi pastāvīgi ir pakļauti spiedienam. Tādēļ to sieniņas sabiezē, zaudē elastību un var tikt bojātas. Šādos apstākļos sirds ir spiesta strādāt intensīvāk, kas ar laiku noved pie tās pārslodzes.

Ja hipertensiju neārstē, tā var izraisīt dažādas komplikācijas, turklāt tās neietekmē tikai sirds un asinsvadu sistēmu.

«Hipertensija nav vienkārši paaugstināts asinsspiediens, bet gan sistemisks stāvoklis, kas gadu gaitā ietekmē asinsvadus un mērķorgānus. Lielākā daļa problēmu cilvēkiem ar hipertensiju neparādās pēkšņi, bet ir ilgstošas asinsvadu pārslodzes sekas,» norāda ārsts terapeits Aleksandrs Novikovs.

Visvairāk cieš orgāni un sistēmas, kas ir atkarīgas no kvalitatīvas asinsapgādes:

• sirds,

• smadzenes,

• nieres.

Kādas slimības visbiežāk attīstās hipertensijas gadījumā

Pirmkārt, tiek skarta sirds. Tā strādā ar paaugstinātu slodzi, un tas neizbēgami atstāj sekas uz tās stāvokli. Cilvēkiem, kuri neārstē hipertensiju, ārsti bieži diagnosticē aterosklerozi, išēmisko sirds slimību un sirds mazspēju. Sekas var būt stenokardija un miokarda infarkts.

Aplūkosim slimību attīstības mehānismu.

Paaugstināts asinsspiediens bojā asinsvadu iekšējo sieniņu, un uz šī fona strauji attīstās ateroskleroze — veidojas plāksnes, kas sašaurina artēriju lūmenu.

Kad plāksnes veidojas arī sirds asinsvados, attīstās išēmiskā sirds slimība. Tā var izpausties ar spiedošām sāpēm aiz krūšu kaula pie slodzes, elpas trūkumu vai pēkšņu vājumu ar aukstiem sviedriem — tas var liecināt par stenokardiju vai tuvojošos infarktu.

Sirds, ilgstoši strādājot pret paaugstinātu pretestību, vispirms sabiezē, bet vēlāk izsīkst, kas noved pie hroniskas sirds mazspējas. Rezultātā parādās apakšstilbu tūskas, elpas trūkums pie ierastām slodzēm un pastiprināts nogurums.

Otrkārt, paaugstināts asinsspiediens bojā smadzeņu asinsvadus: tie var aizsērēt ar trombu, izraisot išēmisku insultu, vai plīst, radot asiņošanu. To var atpazīt pēc sejas asimetrijas, roku vājuma vai pēkšņām, ļoti stiprām galvassāpēm.

Treškārt, hipertensija ietekmē arī izvadorgānu sistēmu. Nieres ir orgāns ar ļoti smalku asinsvadu tīklu, un paaugstināts spiediens bojā šos sīkos asinsvadus, samazinot filtrācijas spēju. Par to var liecināt tūskas un izmaiņas urīna analīzēs.

Iespējamās diagnozes

Hipertensīvā nefropātija. Hroniska nieru bojājuma forma, ko izraisa ilgstoši paaugstināts asinsspiediens.

Hroniska nieru slimība (HNS). Pakāpenisks nieru funkcijas zudums, kas agrīnās stadijās var noritēt bez simptomiem.

Akūta nieru mazspēja. Var attīstīties pēkšņu asinsrites traucējumu gadījumā nierēs, piemēram, nieru vēnas trombozes gadījumā.

Hipertensija ir hronisks process, un tās komplikācijas visbiežāk ir ilgstošas. Aterosklerozi nevar pilnībā novērst, taču to var stabilizēt un palēnināt. Sirds mazspēju iespējams kompensēt, bet nieru bojājumus — stabilizēt.

Ikdienā cilvēkiem ar hipertensiju jāveido ieradums regulāri kontrolēt asinsspiedienu, nevis pieņemt attieksmi: «150–160 ir norma, tā dzīvoju.» Tas ir tiešs ceļš uz komplikācijām, uzsver Aleksandrs Novikovs. Ievērojot ārstu ieteikumus, iespējams dzīvot ilgāk un kvalitatīvāk.

Kad steidzami jāvēršas pie ārsta

«Paaugstināts asinsspiediens bojā asinsvadu sieniņas un veicina to sacietēšanu (aterosklerozi), traucējot asinsapgādi un samazinot orgāniem nepieciešamā skābekļa piegādi. Ņemot vērā, ka gados vecākiem cilvēkiem asinsvadi jau ir zaudējuši elastību un organisma aizsargspējas ir samazinātas, sekas var būt īpaši nopietnas,» norāda ārste gerontoloģe Anna Šelobanova.

Bīstamību var atpazīt pēc vairākām raksturīgām pazīmēm. No nervu sistēmas puses tās bieži izpaužas kā:

• sāpes pakauša daļā,

• reibonis,

• redzes aptumšošanās,

• smagos gadījumos — runas traucējumi, koordinācijas zudums vai vienas ķermeņa puses nejutīgums.

Sirds un asinsvadu sistēma uz pārslodzi reaģē ar elpas trūkumu pat pie nelielas slodzes, kā arī sāpēm un spiedošu sajūtu krūtīs. Ja parādās viens vai vairāki no šiem simptomiem, nepieciešama steidzama ārsta konsultācija.

Kā sevi pasargāt

Lai mazinātu riskus, regulāri mēriet asinsspiedienu un cenšaties to uzturēt diapazonā 120–129/80–89 mm Hg. Veselībai noderēs aktīvs dzīvesveids un sabalansēts uzturs ar kaitīgo produktu ierobežošanu, kā arī pilnīga atteikšanās no smēķēšanas un alkohola patēriņa samazināšana.

Svarīgi ir arī kontrolēt ķermeņa svaru un holesterīna līmeni.

Galvenais — atbildīgi izturēties pret ārstēšanu: lietot ārsta nozīmētās zāles pilnā kursā un regulāri apmeklēt medicīniskās pārbaudes.