ES daudzgadu budžetā ņemtas vērā iedzīvotāju vēlmes un risinātas galvenās problēmas 0 33

Strasbūra, 2026. gada 28. aprīlis. — Eiropas Parlaments šodien Strasbūrā pieņēma 2027. gada Eiropas Savienības budžeta vadlīnijas, kuru galvenais ziņotājs ir Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs (S&D). Šī ir pirmā reize, kad ES gada budžeta politiskās prioritātes nosaka deputāts no Latvijas vai Baltijas valstīm. Vadlīnijās tieši ir ierakstītas trīs Austrumeiropai un Latvijai būtiskas prioritātes — atbalsts pierobežas pašvaldībām, godīga attieksme pret zemniekiem "frontes līnijas" dalībvalstīs un iespēja no ES budžeta finansēt fizisko infrastruktūru uz ES ārējās austrumu robežas. "Esmu pateicīgs saviem kolēģiem, ka ES budžeta vadlīnijās tik tieši rūpējas par Austrumu flanga interesēm," norāda N. Ušakovs. Pirmkārt, atbalsts pierobežas pašvaldībām. Vadlīnijās ir atzīts, ka pašvaldības pie ES ārējās austrumu robežas cieš ne tikai no drošības riskiem, bet arī no demogrāfiskā spiediena, darbaspēka trūkuma un ekonomiskā spiediena.

"Pierobežas pašvaldībām, tostarp mūsu Latgalē, ir nepieciešams mērķēts atbalsts, nevis tikai saukļi," uzsver N. Ušakovs. Otrkārt, godīga attieksme pret zemniekiem "frontes līnijas" dalībvalstīs. Vadlīnijās tieši uzsvērta nepieciešamība ņemt vērā īpašās vajadzības zemniekiem dalībvalstīs, kuras robežojas ar Ukrainu, Krieviju un/vai Baltkrieviju. Vienlaikus dokuments aicina nodrošināt godīgu tiešmaksājumu sadali kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros. "Mūsu zemniekiem Austrumu flangā beidzot ir jāsaņem godīga attieksme, pārtraucot vairāk nekā 20 gadu ilgušo nevienlīdzību," uzsver N. Ušakovs.

Treškārt, drošība un fiziskā infrastruktūra uz austrumu robežas. Vadlīnijās ir tieši pieļauta iespēja finansēt robežu nostiprināšanu un nepieciešamos fiziskās infrastruktūras pasākumus uz ES ārējās austrumu robežas, izmantojot ES budžeta līdzekļus. Īpaša uzmanība atvēlēta dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju un/vai Baltkrieviju. "Robežas drošība un fiziskā infrastruktūra nevar palikt tikai dalībvalsts atbildība. Tā ir visas Eiropas atbildība, kas jāatbalsta arī ES budžetam," norāda N. Ušakovs.

Citi nozīmīgi sasniegumi vadlīnijās Vadlīnijas atspoguļo arī plašāku Eiropas Parlamenta prioritāšu kopumu. Piemēram, sociālajā jomā pirmo reizi izteikts aicinājums veikt Eiropas līmeņa investīcijas mājokļu pieejamībā. Veselības aprūpē uzsvars pārvirzīts no infrastruktūras uz cilvēkresursiem. Tiesiskuma jomā apstiprināts princips, ka neviens ES izdevums neizvairās no Tiesiskuma kondicionalitātes regulējuma. Bažas par finansējuma apmēru 2027. gada budžetā Ušakovs vērš uzmanību, ka rīcības brīvība 2027. gada budžetā ir ierobežota — reālā fiskālā telpa ir tikai aptuveni 1,3 miljardi eiro, jo pārējo aizņem procentu maksājumi par NextGenerationEU parādu un citi obligātie izdevumi.

"Pieejamie finanšu resursi 2027. gada budžetā, atklāti sakot, ir gandrīz nekādi. Mūsu uzmanība būs vērsta drīzāk uz programmu samazinājumu novēršanu, nevis to pastiprināšanu," uzsver N. Ušakovs.

Atteikties no "apgūt par katru cenu" loģikas un sākt vērtēt programmu reālo atdevi Vadlīnijās tieši aicināts atteikties no pieejas, ka pašreizējā Daudzgadu finanšu rāmja noslēdzošajā gadā līdzekļi jāizlieto par katru cenu. Tā vietā uzsvars likts uz nobriedušu un augstas pievienotās vērtības projektu efektīvu īstenošanu un visu programmu reālās atdeves novērtēšanu. Vadlīnijas paredz, ka šāds izvērtējums kalpos kā uz pierādījumiem balstīts pamats nākamajam Daudzgadu finanšu rāmim 2028.–2034. gadam. "2027. gada budžets nedrīkst kļūt par "apgūsim, ko vien iespējams" cikla noslēgumu. Šis ir izšķirošais brīdis godīgi novērtēt, kuras programmas patiešām ir devušas labumu eiropiešiem, un veidot nākamo ES budžetu uz pierādījumiem, nevis uz pieņēmumiem," uzsver N. Ušakovs.

Par procedūru 2027.gada budžeta vadlīnijas ir pirmais un konceptuāli svarīgākais solis budžeta procedūrā — politiska rezolūcija, kas definē stratēģiskās prioritātes un ietvaru, pirms Eiropas Komisija sagatavo konkrētu budžeta projektu un sākas sarunas starp ES institūcijām. 2027. gads ir pēdējais pašreizējā Daudzgadu finanšu rāmja gads.

Plenārsesijā vadlīnijas atbalstīja četru frakciju vairākums — S&D, EPP, Renew Europe un Greens.