Viss ir stresa dēļ: kā saprast, ka jūsu organisms ir izsīkuma režīmā 0 47

«Šajā režīmā prioritāte nav skaistums un ne jaunība, bet enerģijas saglabāšana. Tieši tāpēc ilgstošs sasprindzinājums novecina ātrāk nekā pēc kalendāra,» saka Anastasija Pantus, ārste, kosmetoloģe estētiķe.

Kad trauksme kļūst par fizioloģiju

Jebkurš stress izsauc kortizola un adrenalīna izdalīšanos. Īstermiņā tas ir noderīgi: palielinās koncentrēšanās spēja, paātrinās reakcija, organisms mobilizējas. Bet, ja sasprindzinājums nebeidzas, paaugstināts kortizols kļūst par fonu.

«Hroniski paaugstināts kortizols pakāpeniski maina vielmaiņu. Samazinās kolagēna sintēze, pastiprinās olbaltumvielu sadalīšanās, tiek traucēta jutība pret insulīnu, palielinās iekaisuma līmenis. Organisms sāk izlietot resursus ātrāk, nekā spēj tos atjaunot,» stāsta Anastasija Pantus.

No ārpuses tas izskatās kā “pēkšņa novecošana”: jūs pamanāt blāvu sejas toni, tūsku, sīku krunciņu parādīšanos, ādas kopējā tonusa samazināšanos. Un brīnāties: kas ar mani notiek?

Āda kā hormonālā līdzsvara spogulis

«Kortizols tieši ietekmē ādu. Tas nomāc fibroblastu — šūnu, kas ražo kolagēnu — aktivitāti. Vienlaikus pastiprinās glikācijas procesi, kuros šķiedras zaudē elastību,» uzsver eksperte.

Turklāt hronisks stress slikti ietekmē asinsvadus, palielinot to caurlaidību, traucē limfodrenāžu. Rezultātā spogulī redzam uzpampušu, nogurušu seju, vēl arī ar nodevīgām pūtītēm uz ādas, jo tā kļūst hiperjutīga.

Ja pat pēc brīvdienām jūs izskatāties tā, it kā strādātu dienu un nakti, un ierastā ādas kopšana «nedarbojas», tas var nebūt kosmētikas jautājums, bet hormonāls.

Vielmaiņa izsīkuma režīmā

Bet hronisks stress ietekmē ne tikai ādu. Kortizola ietekmē organisms sāk taupīt enerģiju un uzkrāt to taukaudos, īpaši vēdera rajonā. No kurienes rodas tās nodevīgās krokas!

Vienlaikus samazinās šūnu jutība pret insulīnu. Tas rada priekšnoteikumus insulīna rezistencei un hroniskam iekaisumam.

«Iekaisums ir viens no galvenajiem priekšlaicīgas novecošanas faktoriem. Tas paātrina kolagēna iznīcināšanu, pasliktina asinsvadu darbību un palēnina audu reģenerāciju,» skaidro Anastasija.

Jūs varat pastāvīgi justies noguris, pat ja it kā «nekas īpašs nenotiek». Tas ir signāls, ka iekšējie resursi tiek izlietoti ātrāk nekā tiek atjaunoti.

Nervu sistēma un miegs: apburtais loks

Hronisks stress traucē serotonīna un melatonīna izstrādi. Aizmigt kļūst arvien grūtāk. Un, kad miegs tomēr nāk, tas ir nemierīgs, virspusējs. No rīta nejūtat mundrumu.

Bez dziļa miega procesi neaktivizējas, samazinās augšanas hormona izstrāde, nenotiek pilnvērtīga detoksikācija. Jūs novecojat ātrāk.

Kā saprast, ka organisms jau ir izsīkuma režīmā

Signāli krājas pakāpeniski:

— pastāvīga noguruma sajūta no rīta,

— grūtības iemigt,

— svara pieaugums bez uztura maiņas,

— ādas elastības samazināšanās,

— bieži iekaisumi,

— matu un nagu trauslums.

Visas šīs pazīmes var liecināt, ka jūs dzīvojat uz izsīkuma robežas. Ir svarīgi saprast, ka tā nav «normāla pieauguša cilvēka dzīve», bet adaptācijas izsīkuma simptomi.

Atgriešanās no izdzīvošanas režīma

Kā labot situāciju?

Pirmais solis — cirkadiāno ritmu atjaunošana. Labāk doties gulēt līdz plkst. 23. Pirms gulētiešanas izslēgt ierīces, spilgtu apgaismojumu — sociālie tīkli pagaidīs. Noderīga ir pastaiga, klusas mūzikas klausīšanās, papīra grāmatas lasīšana.

Meditācijas un elpošanas prakses samazina trauksmi un stresu, palīdz stabilizēt iekšējo stāvokli.

Dažkārt nepieciešama nervu sistēmas uztura atbalsta nodrošināšana, bet pirms medikamentu lietošanas obligāti konsultējieties ar ārstu.

Sarežģītās situācijās palīdz darbs ar psihologu.

Jaunība nav tikai vecums pasē. Tā ir organisma spēja atjaunoties. Ja ķermenis pastāvīgi atrodas trauksmes režīmā, tas noveco ātrāk. Bet tiklīdz atgūstat miegu un līdzsvaru, organisms pakāpeniski izkļūst no izsīkuma režīma.