Apturēt reformu! Nozare vērsusies ar atklātu vēstuli pie premjera 0 183

Rīt parlamentam jābalso par likumprojektu nodošanu komisijā tā dēvētās nebanku sektora uzraudzības reformas ietvaros. Tāpēc šodien nebanku kreditēšanas nozares pārstāvji vērsās ar atklātu vēstuli pie premjera.

Finanšu ministrijas (FM) virzīta likumprojektu pakotne, paredz licencēto nebanku kreditētāju licencēšanas, uzraudzības un patērētāju tiesību aizsardzības funkciju nodošanu no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Latvijas Bankai.

Nebanku kreditētāji un asociācija "Fintech Latvija" aicina neturpināt likumprojektu pakotnes virzību Saeimā, bet atgriezties pie pamatjautājuma, vai šāda uzrauga maiņa Latvijai vispār ir nepieciešama minēto mērķu sasniegšanai. Vēstules autoru ieskatā pašreiz reforma tikusi virzīta bez pietiekama ietekmes izvērtējuma, vai arī ignorējot iespējamos negatīvos efektus.

Vēstulē kā pamatojums reformas nevirzīšanai norādīts, ka "Moneyval" neprasa uzrauga maiņu. Nebanku kreditētāji pauž, ka publiskajā komunikācijā tiek uzsvērts, ka reforma ir pēdējais solis "Moneyval" rekomendāciju ieviešanā, bet,viņuprāt, ziņojumā konstatētā iestāžu funkciju dublēšanās pastāv starp PTAC un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) attiecībā uz uzņēmumiem, kas papildus patērētāju kreditēšanai kreditē arī juridiskās personas. To varot novērst, sakārtojot kompetenču dalījumu, nevis mainot uzraudzības iestādi veidā, kas būtībā apdraudot turpmāku kvalitatīvu PTAC darbu.

Tāpat vēstules autori norāda, ka šajā aspektā reforma nerisina būtiskāko problēmu - finanšu noziegumu novēršanai (AML) un sankciju atbilstībai nepieciešamie valsts dati, kas bankām pieejami bez maksas, nebanku kreditētājiem joprojām būs jāpērk.

Turklāt nebanku kreditētāju ieskatā reformas pakotne nepiedāvā veikt atbilstošus grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Pastāv risks, ka nozares darbība kļūs lēnāka un mazāk konkurētspējīga.

Vēstules autori norāda, ka nebanku kreditēšanas nozare ir viena no digitalizētākajām finanšu pakalpojumu nozarēm Latvijā. Procesi ir automatizēti, nodrošinot, ka atbilstības prasības, tai skaitā maksātspējas novērtējums, tiek veiktas pilnībā digitāli un automatizēti, un finansējums tiek izsniegts ātri. Nozarē pastāv sīva konkurence.

Nozares uzņēmumu ieskatā piedāvātā reforma šo modeli varētu padarīt smagnējāku, jo uzraudzības modelis tiks vairāk pielīdzināts kredītiestāžu uzraudzības modelim. Piemēram, redzams, ka uz uzņēmumiem paredzēts attiecināt DORA regulas prasības, lai gan līdz šim tās šiem tirgus dalībniekiem nav piemērotas un citās Eiropas valstīs, kurās šie uzņēmumi strādā, tās šādiem uzņēmumiem netiek piemērotas. Tādējādi uzņēmumiem būs jākonkurē citos tirgos, ievērojot smagnējākas atbilstības prasības.

Saskaņā ar reformas novērtējumu tās fiskālā ietekme valsts budžetam ir negatīva – aptuveni 1,5 miljoni eiro gadā. Laikā, kad tik daudz tiek

runāts par valsts pārvaldes efektivitāti un izdevumu mazināšanu, grūti pamatot reformu, kas rada papildu izmaksas gan valstij, gan uzņēmējiem.

Ikgadējā uzraudzības maksa piedāvātajā modelī pieaug, nevis samazinās. Reformas virzības gaitā tika solīts ietaupījums nozarei, tomēr, iepazīstoties ar sagatavoto pakotni, virkne uzņēmumu norādījuši, ka to uzraudzības izmaksas pieaugs gandrīz divkārt – no aptuveni 55 tūkstošiem līdz aptuveni 100 tūkstošiem eiro gadā.

Patērētāju tiesību aizsardzības un strīdu izskatīšanas sistēmas sadrumstalotība saglabājas. Likumprojektu pakotne pēc būtības neatrisina vienu no būtiskākajām problēmām patērētāju tiesību aizsardzības jomā – nepieciešamību ar finanšu pakalpojumiem saistītu jautājumu risināšanai vērsties vairākās institūcijās. Piemēram, līzinga pakalpojumu jomā strīdi praksē nereti vienlaikus skar gan finansējuma līguma noteikumus, gan līzinga priekšmetu – transportlīdzekli vai citu preci. Tāpat sūdzības par ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu

sniedzēju darbību bieži ir cieši saistītas ar pašu kredītlīgumu, tā noteikumiem vai saistību izpildi.

Arī pēc reformas šādu jautājumu izskatīšana būs sadalīta starp dažādām institūcijām, saglabājot situācijas, kurās viena strīda dažādu aspektu risināšanai patērētājam jāvēršas vairākās vietās. Līdz ar to likumprojektu pakotne neatrisina patērētāju tiesību aizsardzības sistēmas

sadrumstalotību, lai gan patērētāju aizsardzības stiprināšana tiek minēta kā viens no reformas galvenajiem mērķiem.

Pārejas periods, kas neatbilst labas pārvaldības praksei. Pakotne paredz, ka uzrauga maiņa stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī, bet pārējais regulējums, tai skaitā, Latvijas bankas iekšējās procedūras, tiek sagatavotas līdz 2028. gada 31. decembrim. Tas pēc būtības nozīmē, ka

pēc 2027.gada 1. janvāra būs jāstrādā pēc noteikumiem, kuri tiem vēl nebūs zināmi un arī vēl nebūs nemaz izstrādāti. No reformas virzības pirmajiem soļiem, nozarei tiek skaidrots, ka detalizēta analīze tiks veikta un regulējums tiks izstrādāts pēc tam, kad tiks pieņemts konceptuāls lēmums par reformas nepieciešamību. Nozare no pirmās dienas ir norādījusi, ka no sākuma nepieciešamas veikt detalizētu ietekmes analīzi un tikai tad pieņem šādus lēmumus. Tāpēc nevaram atbalstīt šādu jautājuma virzību, kad pakotne ir jau iesniegta Saeimā, bet atbildes uz būtiskiem jautājumiem, tā nesniedz.