Nozare aicina Kulbergu apturēt nebanku kreditētāju uzraudzības reformu 0 52

Nozares pārstāvji vērsušies pie Kulberga saistībā ar Finanšu ministrijas (FM) virzīto likumprojektu pakotni, kas paredz licencēto nebanku kreditētāju licencēšanas, uzraudzības un patērētāju tiesību aizsardzības funkciju nodošanu no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Latvijas Bankai.

"Pilnībā atbalstām reformas deklarētos mērķus - mazināt uzraudzības dublēšanos, nepalielināt administratīvo slogu, stiprināt patērētāju aizsardzību un pilnībā ieviest "Moneyval" rekomendācijas. Tie ir pareizi un atbalstāmi mērķi," teikts vēstulē, norādot, ka tomēr, iepazīstoties ar reformas saturu, pastāv pamatotas šaubas, vai pakotne tās pašreizējā izpildījumā šos mērķus spēs sasniegt. Nozares ieskatā pakotne pēc būtības šos mērķus nesasniedz un vienlaikus rada nozarei un patērētājiem vairākus būtiskus riskus.

Nebanku kreditētāji un asociācija "Fintech Latvija" aicina neturpināt likumprojektu pakotnes virzību Saeimā, bet atgriezties pie pamatjautājuma, vai šāda uzrauga maiņa Latvijai vispār ir nepieciešama minēto mērķu sasniegšanai. Vēstules autoru ieskatā pašreiz reforma tikusi virzīta bez pietiekama ietekmes izvērtējuma, vai arī ignorējot iespējamos negatīvos efektus.

Vēstulē kā pamatojums reformas nevirzīšanai norādīts, ka "Moneyval" neprasa uzrauga maiņu. Nebanku kreditētāji pauž, ka publiskajā komunikācijā tiek uzsvērts, ka reforma ir pēdējais solis "Moneyval" rekomendāciju ieviešanā, bet,viņuprāt, ziņojumā konstatētā iestāžu funkciju dublēšanās pastāv starp PTAC un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) attiecībā uz uzņēmumiem, kas papildus patērētāju kreditēšanai kreditē arī juridiskās personas. To varot novērst, sakārtojot kompetenču dalījumu, nevis mainot uzraudzības iestādi veidā, kas būtībā apdraudot turpmāku kvalitatīvu PTAC darbu.

Tāpat vēstules autori norāda, ka šajā aspektā reforma nerisina būtiskāko problēmu - finanšu noziegumu novēršanai (AML) un sankciju atbilstībai nepieciešamie valsts dati, kas bankām pieejami bez maksas, nebanku kreditētājiem joprojām būs jāpērk.

Turklāt nebanku kreditētāju ieskatā reformas pakotne nepiedāvā veikt atbilstošus grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Pastāv risks, ka nozares darbība kļūs lēnāka un mazāk konkurētspējīga.

Vēstules autori norāda, ka nebanku kreditēšanas nozare ir viena no digitalizētākajām finanšu pakalpojumu nozarēm Latvijā. Procesi ir automatizēti, nodrošinot, ka atbilstības prasības, tai skaitā maksātspējas novērtējums, tiek veiktas pilnībā digitāli un automatizēti, un finansējums tiek izsniegts ātri. Nozarē pastāv sīva konkurence.

Nozares uzņēmumu ieskatā piedāvātā reforma šo modeli varētu padarīt smagnējāku, jo uzraudzības modelis tiks vairāk pielīdzināts kredītiestāžu uzraudzības modelim. Piemēram, redzams, ka uz uzņēmumiem paredzēts attiecināt DORA regulas prasības, lai gan līdz šim tās šiem tirgus dalībniekiem nav piemērotas un citās Eiropas valstīs, kurās šie uzņēmumi strādā, tās šādiem uzņēmumiem netiek piemērotas. Tādējādi uzņēmumiem būs jākonkurē citos tirgos, ievērojot smagnējākas atbilstības prasības.

Tāpat pastāvot risks bremzēt eksportspējīgu nozari, kas apkalpo segmentus, kuri neatbilst banku riska apetītei. Nebanku kreditētāji darbojas segmentos, kuros bankas bieži nestrādā - gan patērētāju, gan mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) finansēšanā. Liela daļa nozares uzņēmumu eksportē savus pakalpojumus, saglabājot holdinga sabiedrības Latvijā.

"Atšķirībā no bankām nozare strādā ar savu, nevis noguldītāju kapitālu, uzņemoties lielāku risku un finansējot klientus, kuri citādi finansējumu nesaņemtu. Piemērojot bankām pielīdzināmu uzraudzību, riskē mazināt nozares konkurētspēju, investīciju pievilcību un eksporta potenciālu - zaudētāji būtu gan uzņēmumi, gan klienti," teikts vēstulē.

Turklāt uzņēmumi pauž bažas, ka pieaugs jaunu produktu ieviešanai nepieciešamais saskaņošanas procedūru apjoms, kas nozari padarīs lēnāku.

Tāpat vēstulē norādīts, ka patērētāju aizsardzības stiprināšana nav pietiekami pamatota un sagatavota. Reformas dokumenti neparedz konkrētus instrumentus un neatspoguļo, kā tiks nodalīti patērētāju aizsardzības un prudenciālās uzraudzības mandāti. Uz to esot norādījuši arī PTAC, Ekonomikas ministrija (EM) un Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija.

Nebanku kreditētāji norāda, ka reforma atstās negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu. "Saskaņā ar reformas novērtējumu tās fiskālā ietekme valsts budžetam ir negatīva - aptuveni 1,5 miljoni eiro gadā. Laikā, kad tik daudz tiek runāts par valsts pārvaldes efektivitāti un izdevumu mazināšanu, grūti pamatot reformu, kas rada papildu izmaksas gan valstij, gan uzņēmējiem," teikts vēstulē.

Tāpat vēstules autori norāda, ka piedāvātajā modelī pieaug ikgadējā uzraudzības maksa, lai gan reformas virzības gaitā tika solīts ietaupījums nozarei. Uzraudzības izmaksas pieaugs gandrīz divkārt - no aptuveni 55 000 līdz aptuveni 100 000 eiro gadā.

Nebanku kreditētāji norāda, ka likumprojektu pakotne pēc būtības neatrisina vienu no būtiskākajām problēmām patērētāju tiesību aizsardzības jomā - nepieciešamību ar finanšu pakalpojumiem saistītu jautājumu risināšanai vērsties vairākās institūcijās. Piemēram, līzinga pakalpojumu jomā strīdi praksē nereti vienlaikus skar gan finansējuma līguma noteikumus, gan līzinga priekšmetu - transportlīdzekli vai citu preci.

Tāpat sūdzības par ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbību bieži ir cieši saistītas ar pašu kredītlīgumu, tā noteikumiem vai saistību izpildi. Arī pēc reformas šādu jautājumu izskatīšana būs sadalīta starp dažādām institūcijām, saglabājot situācijas, kurās viena strīda dažādu aspektu risināšanai patērētājam jāvēršas vairākās vietās. Līdz ar to likumprojektu pakotne neatrisina patērētāju tiesību aizsardzības sistēmas sadrumstalotību, lai gan patērētāju aizsardzības stiprināšana tiek minēta kā viens no reformas galvenajiem mērķiem.

Tāpat vēstules autoru ieskatā plānotais pārejas periods neatbilst labas pārvaldības praksei. Pakotne paredz, ka uzrauga maiņa stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī, bet pārējais regulējums, tai skaitā Latvijas Bankas iekšējās procedūras, tiek sagatavotas līdz 2028. gada 31. decembrim. Tas pēc būtības nozīmē, ka pēc 2027. gada 1. janvāra būs jāstrādā pēc noteikumiem, kuri vēl nebūs zināmi un arī vēl nebūs izstrādāti.

"No reformas virzības pirmajiem soļiem nozarei tiek skaidrots, ka detalizēta analīze tiks veikta un regulējums tiks izstrādāts pēc tam, kad tiks pieņemts konceptuāls lēmums par reformas nepieciešamību. Nozare no pirmās dienas ir norādījusi, ka no sākuma nepieciešams veikt detalizētu ietekmes analīzi un tikai tad pieņemt šādus lēmumus," teikts vēstulē, norādot, ka tāpēc nozare nevar atbalstīt šādu jautājuma virzību, kad pakotne ir jau iesniegta Saeimā, bet atbildes uz būtiskiem jautājumiem, tā nesniedz.

Vēstulē arī teikts, ka nozares nostāja nav vērsta pret Latvijas Banku kā iestādi, bet gan veidu, kādā reforma tiek virzīta - bez datos balstīta pamatojuma, pilnvērtīga ietekmes izvērtējuma un savlaicīga dialoga. Lēmumi, kas būtiski ietekmē uzņēmējdarbības vidi un patērētāju aizsardzību, būtu pieņemami noteiktā secībā - vispirms dati, tad ietekmes novērtējums un tikai tad lēmums.

Vēstuli parakstījuši asociācija "Fintech Latvija", SIA "Credit Solutions", SIA "Finanza", SIA "Extra Credit", AS "DelfinGroup", SIA ViziaFinance, AS "West kredit", AS "Esto LV", AS "Mogo", SIA "MyCredit", AS "VIA SMS group", SIA "InCredit Group", SIA "AgroCredit Latvia", SIA "Finto Capital", AS "Erst Finance", SIA "Setech", SIA "Sefinance" un AS "Sun Finance Group".

Jau ziņots, ka Saeima pēc valdības nomaiņas vēl neskatīja FM un Latvijas Bankas sagatavoto 13 likumprojektu pakotni patērētāju kreditētāju uzraudzības reformai, deputātu vairākumam to izslēdzot no darba kārtības.

Reforma paredz PTAC funkcijas kreditētāju un kredītu starpnieku licencēšanā, reģistrēšanā un uzraudzībā nodot Latvijas Bankai, kā arī stiprināt patērētāju aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā. Vienlaikus Latvijas Bankai tiktu uzticēta arī negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzība.

FM norāda, ka patlaban sektoru uzrauga trīs iestādes - Latvijas Banka, PTAC un VID -, radot dublēšanos. Reformas mērķis ir vienota, uz risku balstīta uzraudzība, mazāks administratīvais slogs un efektīvāka resursu izmantošana, ko uzsvēris arī "Moneyval".

Pret reformu iebilst Ekonomikas ministrija, PTAC, "Fintech Latvija" un daļa nozares. EM pauž bažas par nozares attīstības bremzēšanu un neatrisinātu finansējumu.