Nesakiet to savam bērnam: kā viena frāze var fatāli kaitēt 0 65

Autoritārs audzināšanas stils ir stingra pieeja, kas paredz daudz skarbu noteikumu. Šī metode pieprasa, lai bērns paklausītu bez ierunām: «mans vārds — likums». Tajā pašā laikā viņš nesaņem izskaidrojumu, kāpēc un kam tas vajadzīgs.

Kas ir autoritārs stils

Autoritāri vecāki bieži koncentrē savu uzmanību uz kontroli un disciplīnu, bet nepievērš pietiekamu uzmanību siltām, savstarpēji uzticīgām attiecībām. Šāda pieeja var attīstīt bērnā tieksmi uz perfekcionismu, trauksmainību un nepārliecinātību par sevi. Viņš mācās domāt, ka kļūdas ir nepieļaujamas un katrs pārkāpums novedīs pie soda vai neapmierinātības.

Bērns, kurš izaug šādā atmosfērā, var piedzīvot grūtības ar pašvērtējumu un lēmumu pieņemšanu pieauguša cilvēka vecumā. Viņš pierod paklausīt, jo baidās no sekām, nevis tāpēc, ka saprot iemeslus.

Kāpēc stingras frāzes ir kaitīgas

Frāzes, piemēram, «Tāpēc, ka es tā teicu!» vai «Tāpēc, ka es tā teicu — punkts», bieži tiek lietotas instinktīvi, kad vecāki vēlas pārtraukt strīdu vai panākt paklausību. Taču šāda formulēšana neizskaidro, kāpēc noteikums pastāv, un nedod bērnam izpratni par notiekošā loģiku. Tā pieliek punktu dialogam, neatstājot vietu apspriešanai vai jautājumiem.

Bērns šādā situācijā iekšēji uztver, ka viņa jūtas un saprāts netiek ņemti vērā. Tas var traucēt viņam attīstīt pārliecību par savu personību un spēju patstāvīgi analizēt situācijas.

Sekas bērnam

Bērni, kurus bieži audzina stingri, bez paskaidrojumiem un dialoga, nereti izaug par cilvēkiem, kuri:

• tiecas pēc pilnības, baidās pieļaut kļūdu;

• izjūt nedrošību attiecībā uz saviem lēmumiem;

• meklē apstiprinājumu citos, nevis paļaujas uz sevi;

• var izvairīties no atbildības vai novelt to uz citiem.

Šādos pieaugušajos bieži veidojas sajūta, ka mīlestība un cieņa ir atkarīga no viņu panākumiem vai kļūdu neesamības, kas rada iekšēju emocionālu spriedzi.

Ko var darīt citādi

Saprotot, ka audzināšana bija autoritāra, tas nemaz nenozīmē, ka jums jāatkārto tas pats scenārijs ar saviem bērniem. Gluži pretēji — tā ir iespēja izveidot citādas, vairāk uzticības un cieņas pilnas attiecības.

Šajā kontekstā svarīgi:

• skaidrot, kāpēc pastāv tie vai citi noteikumi;

• dot bērnam iespēju izteikt savu viedokli bez bailēm no soda;

• atzīt savas kļūdas un atvainoties — tas māca atbildību un empātiju;

• lietot frāzes, kas stiprina pašvērtējumu, nevis to grauj.

Šāda pieeja palīdz bērniem attīstīt pārliecību, spēju ieklausīties sevī un saprast, ka pasaulē neeksistē tikai paklausība, bet arī dialogs.