Elektroenerģijas vidējā tirgus cena maijā Latvijā pieauga par 43% 0 73

Lietuvā elektroenerģijas vidējā cena maijā pieauga par 41% - līdz 82,33 eiro par MWh, savukārt Igaunijā elektroenerģijas vidējā cena palielinājās par 11% - līdz 60,26 eiro par MWh, salīdzinot ar aprīli.

Elektroenerģijas cenas maijā "Nord Pool" biržā pieauga vairumā tirdzniecības zonu.

Mēneša laikā 15 minūšu tirdzniecības intervālos Baltijā cenas svārstījās no -13,55 eiro par MWh līdz 330,53 eiro par MWh. Vienlaikus "Nord Pool" sistēmas cena maijā pieauga par 20% salīdzinājumā ar aprīli, sasniedzot 76,15 eiro par MWh.

Maijā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs kāpa piedāvājuma puses faktoru ietekmē, kamēr elektroenerģijas patēriņš Baltijā saglabājās gandrīz nemainīgs salīdzinājumā ar aprīli. "Nord Pool" reģionā būtiski samazinājās vēja elektrostaciju (VES) izstrāde, turklāt lētākas elektroenerģijas piedāvājumu tirgū ierobežoja zemāka atomelektrostaciju (AES) pieejamība Ziemeļvalstīs. Baltijas valstu elektroenerģijas cenas ietekmēja arī būtiski zemāka hidroelektrostaciju (HES) izstrāde salīdzinājumā ar aprīli, jo pēc palu sezonas noslēguma ūdens pietece Daugavā strauji samazinājās, savukārt nokrišņu daudzums maijā saglabājās zem normas. Cenu kāpumu Baltijā daļēji palīdzēja ierobežot sezonāli augoša saules elektrostaciju izstrāde.

Elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm maijā pieauga par 18% salīdzinājumā ar aprīli. Pieaugumu veidoja lielāks elektroenerģijas imports no Somijas uz Igauniju pa "EstLink-1" un "EstLink-2" starpsavienojumiem, kas mēneša laikā palielinājās par 28% un sasniedza 433 gigavatstundas (GWh). To sekmēja zemāks cenu līmenis Somijā, kur vidējā mēneša cena bija 52,93 eiro par MWh, kamēr Baltijā vidējā elektroenerģijas cena sasniedza 74,95 eiro par MWh. No Somijas uz Igauniju importētā elektroenerģija ietekmēja cenu dinamiku arī Latvijas un Lietuvas tirdzniecības apgabalos.

Savukārt imports no Zviedrijas ceturtā tirdzniecības apgabala uz Lietuvu pa "NordBalt" starpsavienojumu samazinājās par 2% - līdz 137 GWh, kamēr elektroenerģijas plūsma no Polijas uz Lietuvu pa "LitPol" starpsavienojumu pieauga par 2%, sasniedzot 26 GWh.

Maijā VES izstrāde Ziemeļvalstīs samazinājās par 20%, savukārt Baltijas valstīs tā saruka par 17%, salīdzinot ar aprīli. Pretēja dinamika bija novērojama saules elektrostaciju (SES) izstrādē, kur sezonālu faktoru ietekmē Ziemeļvalstīs reģistrēts neliels ražošanas pieaugums par 4%, bet Baltijā izstrāde palielinājās straujāk - par 21% salīdzinājumā ar aprīli. Tajā pašā laikā negatīvu ietekmi uz Ziemeļvalstu ražošanas apmēriem radīja zemāka AES pieejamība, kas maijā saruka līdz 58%, veicinot elektroenerģijas ražošanas kritumu Zviedrijā par 20% un Somijā par 3%.

Maijā kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs samazinājās par 1% salīdzinājumā ar aprīli un bija 2058 GWh, bet salīdzinājumā ar 2025. gada maiju pieauga par 1%. Latvijā elektroenerģijas patēriņš bija 552 GWh, kas ir par 4% mazāk nekā aprīlī, bet par 8% vairāk nekā pirms gada. Igaunijā elektroenerģijas patēriņš samazinājās līdz 581 GWh, kas ir par 10% mazāk nekā aprīlī un par 3% mazāk nekā pirms gada. Pretēji kopējai Baltijas tendencei, Lietuvā elektroenerģijas patēriņš pieauga par 7% salīdzinājumā ar aprīli un sasniedza 926 GWh, saglabājoties aptuveni pērnā gada attiecīgā mēneša līmenī.

Vienlaikus elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs maijā samazinājās par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, veidojot 1878 GWh, tomēr gada laikā tā bija par 9% augstāka. Latvijā elektroenerģijas ģenerācija saruka par 28% salīdzinājumā ar aprīli un bija 519 GWh, bet joprojām bija par 30% lielāka nekā pirms gada. Igaunijā elektroenerģijas izstrāde samazinājās par 5% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un bija 407 GWh, kas ir par 8% mazāk nekā pirms gada. Savukārt Lietuvā elektroenerģijas ražošanas apmēri salīdzinājumā ar aprīli saglabājās stabils un veidoja 952 GWh, kas ir par 8% vairāk nekā pirms gada.

Maijā Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība bija 91%. Attiecība Latvijā bija 94%, Lietuvā - 103%, bet Igaunijā - 70%.

Maijā ūdens pietece Daugavā bija svārstīga, mēneša pirmajā trešdaļā tā samazinājās no 560 kubikmetriem sekundē līdz 415 kubikmetriem sekundē, otrajā mēneša trešdaļā pietece palielinājās līdz 670 kubikmetriem sekundē, bet mēneša noslēdzošajās desmit dienās atkal strauji saruka - līdz 402 kubikmetriem sekundē. Tādējādi Daugavas vidējā mēneša ūdens pietece bija 530 kubikmetru sekundē, kas ir par 48% mazāk nekā aprīlī un par 27% zem ilggadējā šī perioda vidējā rādītāja 728 kubikmetriem sekundē. Zemāku ūdens pieteci ietekmēja mazāks nokrišņu daudzums Latvijā, kas, pēc Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem, bija 23% zem mēneša normas.

Elektroenerģijas ražošana "Latvenergo" stacijās pagājušajā mēnesī strauji samazinājās salīdzinājumā ar aprīli, kopumā izstrādājot 237 GWh elektroenerģijas. Lielāko daļu izstrādes joprojām nodrošināja HES, kurās saražotas 224 GWh elektroenerģijas, tomēr būtiski mazākas ūdens pieteces ietekmē Daugavā HES izstrāde salīdzinājumā ar aprīli samazinājās par 48%. Turpretī termoelektrostaciju (TEC) izstrāde saglabājās zema, TEC saražojot 14 GWh elektroenerģijas.

Maijā nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta ("Nordic Futures") cena pieauga par 13%, sasniedzot 57,88 eiro par MWh, kamēr nākamā gada kontrakta cena palielinājās par 5% - līdz 48,5 eiro par MWh. Cenu kāpumu lielā mērā noteica īpaši zemā Ziemeļvalstu hidroresursu pieejamība, hidrobilances rādītājam esot 25,2 TWh zem ilgtermiņa normas, kas ierobežo HES ģenerācijas potenciālu, kā arī ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos, palielinot nenoteiktību par fiziskajām energoresursu piegādēm caur Hormuza šaurumu un veicinot energoresursu cenu kāpumu.