ChatGPT: ko noteikti nedrīkst jautāt 2026. gadā 0 54

Neironu tīklu popularitāte pēdējo pāris gadu laikā ir ievērojami pieaugusi. Ar mākslīgā intelekta palīdzību cilvēki ģenerē tekstus un profila avatarus (kāpēc īrēt studiju un izmantot fotogrāfu pakalpojumus, ja ir mākslīgais intelekts), strukturē darba datus un pat vēršas pēc psiholoģiskas palīdzības, risinot personiskas problēmas. Bet vai jūs esat pārliecināti, ka tas ir droši?

Visa informācija, ko jūs sniedzat neironu tīklam, nepazūd. Tā paliek sistēmā un var kļūt zināma, piemēram, pēc tiesībaizsardzības iestāžu pieprasījuma vai datu noplūdes gadījumā. Tāpēc uzticēt ChatGPT kaut ko ļoti personisku ir tas pats, kas atstāt personisko dienasgrāmatu pilsētas centrālajā laukumā. Pat neraugoties uz aizsardzības pasākumiem, informācija vēlāk var nonākt svešās rokās, tostarp ļaundaru rokās. Un šīs sekas 2026. gadā tikai pastiprinās.

Ir lietas, kuras vajadzētu uz visiem laikiem izslēgt no jūsu sarunām ar čatbotiem. Sīkāk par to — mūsu materiālā.

Personas dati

Pilns vārds, mājas adrese, pases vai vadītāja apliecības numurs, dzimšanas datums — tas viss ir stingrs tabu, ko atklāt ChatGPT. Var likties ērti lūgt botu noformēt šos datus gatavā CV vai anketas veidnē. Taču rezultāts var būt bēdīgs.

Ja sistēma tiks uzlauzta vai datubāze noplūdīs, jūsu personas dati nonāks publiskā piekļuvē. To nekavējoties izmantos krāpnieki identitātes zādzībai, kredītu noformēšanai vai mērķētas pikšķerēšanas kampaņas īstenošanai. Atcerieties: jūs nevarat kontrolēt, kur un kā šī informācija nonāks pēc nosūtīšanas.

Konfidenciāla finanšu informācija

Mākslīgais intelekts var sniegt vispārīgus padomus par budžeta pārvaldību vai izskaidrot sarežģītus terminus finanšu pratībā. Tomēr konkrēta informācija jāglabā pie sevis. Nekad neievadiet bankas karšu numurus, PIN kodus, kontu datus, paroles banku lietotnēm, informāciju par investīcijām vai nodokļu deklarācijām. Pat ja šķiet, ka saruna ir privāta.

Šie dati ir zelta raktuves kibernoziedzniekiem. Nonākot sistēmā, tos var pārtvert un izmantot tiešai naudas izspiešanai. Tāpat, balstoties uz tiem, var tikt izstrādātas sarežģītas pikšķerēšanas shēmas, mērķētas tieši uz jums. Finanšu konsultants no ChatGPT noteikti nav labs padomdevējs.

Medicīniskie dati

Tendence ir satraucoša: arvien vairāk cilvēku izmanto čatbotus primārai diagnostikai. Viņi apraksta simptomus, jautā par zālēm, dalās slimību vēsturēs. Tas ir ļoti riskanti. Pirmkārt, mākslīgais intelekts nav ārsts. Tā atbildes var būt neprecīzas, novecojušas vai bīstamas, kas var tikai pasliktināt pašsajūtu. Atcerieties, ka diagnozi drīkst noteikt tikai ārsts.

Otrkārt, paši dati — diagnozes, nozīmējumi, analīžu rezultāti — ir ārkārtīgi konfidenciāli. To noplūde arī nebeigsies labi.

Darba un komercnoslēpums

Varētu šķist, ka ChatGPT var lieliski palīdzēt darba jautājumos. Cilvēki bieži lūdz neironu tīklu labot iekšēju ziņojumu, sagatavot komerciālu piedāvājumu, ģenerēt ideju jaunam produktam. Tomēr jebkuri dokumenti, stratēģijas, nepublicēti dati, sarakste ar klientiem, patenti vai izstrādes ir uzņēmuma īpašums.

Augšupielādējot tos publiskā piekļuvē, jūs faktiski iznesat noslēpumus ārpus savas organizācijas. Šos datus modelis var nejauši izmantot, atbildot citiem lietotājiem. Šāda rīcība sliktākajā gadījumā var radīt ne tikai atlaišanu, bet arī nopietnas tiesvedības prasības no darba devēja vai partneriem.

Pieprasījumi, kas saistīti ar prettiesiskām darbībām

Šis punkts šķiet acīmredzams, taču vilinājums ir liels. Nedrīkst jautāt mākslīgajam intelektam, kā radīt ļaunprogrammatūru, manipulēt ar cilvēkiem vai izdarīt jebkuru citu pārkāpumu. Platformas stingri uzrauga šādus pieprasījumus.

Pirmkārt, jūsu konts tiks tūlītēji bloķēts. Otrkārt, kā norāda eksperti, tostarp vadošo AI kompāniju vadītāji, izstrādātājiem ir pienākums sadarboties ar tiesībaizsardzības iestādēm. Pēc tiesas lēmuma visa jūsu sarakste var tikt nodota attiecīgajām iestādēm izmeklēšanas veikšanai. Saruna ar botu nav aizsargāta ar advokāta noslēpumu.

Galvenais princips, komunicējot ar jebkuru publisku mākslīgā intelekta risinājumu 2026. gadā — piesardzība. Iedomājieties, ka katru jūsu ziņojumu var izlasīt svešinieki. Ja informācija ir pārāk personiska, finansiāli nozīmīga, medicīniska, darba vai vienkārši aizdomīga — nerakstiet par to. Izmantojiet mākslīgo intelektu kā spēcīgu, bet bezpersonisku rīku darbam ar publiskiem datiem un vispārējām zināšanām.