Cik ilgi atjaunojas plaušas pēc pneimonijas, un kas jāzina par rehabilitāciju 0 102

Pneimonija jeb plaušu iekaisums ir akūta elpošanas sistēmas slimība, kurā cieš plaušu audi un mazi gaisa maisiņi — alveolas. Visbiežāk slimību izraisa baktērijas vai vīrusi, retāk — sēnītes. Reizēm iekaisums attīstās vienlaikus no vairākiem izraisītājiem.

«Visizplatītākās baktērijas, kas izraisa pneimoniju, ir pneimokoki, stafilokoki un streptokoki. Vīrusu pneimonija bieži rodas pēc gripas vai saaukstēšanās, reizēm par vaininiekiem kļūst herpes vīruss, rinovīruss vai adenovīruss. Sēnīšu forma sastopama retāk un attīstās, ja plaušās nokļūst Candida vai Aspergillus,» žurnālam «Доктор Питер» stāsta ārste terapeite Svetlana Burnacka.

Slimība var skart dažādas plaušu daļas — gan nelielu laukumu, gan veselu segmentu, plaušas daivu vai uzreiz visu orgānu. Iekaisums var būt vienpusējs vai skart abas plaušas. Slimība var attīstīties pati no sevis vai kļūt par komplikāciju jau esošām slimībām, piemēram, bronhītam vai gripai. Turklāt iekaisumu var izraisīt krūškurvja traumas un staru terapija.

Vai var inficēties ar pneimoniju

«Inficēties var no slima cilvēka klepus vai šķaudīšanas ceļā, tātad gaisa pilienu ceļā,» atbild ārste. «Reizēm infekcija izplatās no augšējiem elpošanas ceļiem, ja ir hroniski rīkles vai deguna iekaisumi.»

Visvairāk riskē saslimt ar pneimoniju:

• mazi bērni ar vāju imunitāti;

• cilvēki ar hroniskām plaušu problēmām;

• pacienti ar sirds un asinsvadu vai endokrīnām slimībām;

• tie, kas smēķē un pārmērīgi lieto alkoholu.

Profilaksei ārste iesaka vakcinēties pret pneimokoku, masalām un garo klepu. Turklāt svarīgi uzturēt imunitāti, veselīgu dzīvesveidu, ierobežot alkohola patēriņu un atmest smēķēšanu, nodarboties ar sportu un vairot organisma izturību.

Tipiskās un atipiskās pneimonijas simptomi

Simptomi ir atkarīgi no izraisītāja un organisma stāvokļa.

Tipiska pneimonija izpaužas ar:

• paaugstinātu temperatūru;

• spēcīgu klepu ar krēpām;

• sāpēm krūtīs;

• elpas trūkumu;

• vispārēju vājumu.

Atipisko pneimonijas formu biežāk pavada:

• sauss klepus;

• nogurums;

• galvassāpes;

• vieglas saaukstēšanās pazīmes.

«Vīrusu pneimonija reizēm maskējas kā parasta saaukstēšanās, un spēcīgi simptomi parādās pēc pāris dienām,» norāda terapeite.

Diagnostika sākas ar apskati: ārsts klausās plaušas un novērtē elpošanu. Precizēt diagnozi palīdzēs asins analīzes, krēpu izmeklējums, lai noteiktu izraisītāju. Svarīgas metodes: rentgens, datortomogrāfija vai magnētiskās rezonanses tomogrāfija, kā arī skābekļa līmeņa pārbaude asinīs.

Kas notiks, ja nepietiekami ārstē pneimoniju

Kā likums, pneimoniju ārstē ar antibiotikām, kuras izvēlas individuāli katram pacientam. Ārstēšanas kurss parasti ilgst no vienas līdz trim nedēļām.

«Papildus var nozīmēt līdzekļus krēpas šķidrinošai iedarbībai un elpceļu paplašināšanai, fizioterapiju, masāžu un ultravioleto procedūru kursu,» saka Svetlana Burnacka.

Vieglu pneimoniju ārstē mājās, vidējas un smagas formas prasa hospitalizāciju ar medikamentu ievadīšanu intravenozi.

«Ja pneimoniju neārstē savlaicīgi, iespējamas nopietnas sekas: plaušu abscess, pleirīts, elpošanas nepietiekamība, plaušu tūska, sepse un smadzeņu apvalku iekaisums,» brīdina terapeite.

Eksperte uzsver: pneimonija ir ārstējama, ja savlaicīgi vēršas pie ārsta.

«Pie pirmajām slimības pazīmēm vērsieties pie ārsta. Terapijas trūkums, tāpat kā pašārstēšanās, var novest pie smagām sekām,» saka Svetlana Burnacka.

Cik ilgi atjaunojas plaušas pēc pneimonijas

Pēc pārciestas pneimonijas, pat ja slimības gaita bijusi labvēlīga, organismam nepieciešams laiks, lai atjaunotos.

«Vairāku nedēļu, bet reizēm arī mēnešu garumā var saglabāties atlikušas parādības — tā ir dabiska reakcija pēc plaušu audu iekaisuma,» atzīmē ārste.

Visbiežākās sekas pēc pārciestas pneimonijas:

• paaugstināta noguruma sajūta un vispārējs vājums, kas var saglabāties līdz trim mēnešiem enerģijas un imūnsistēmas izsīkuma dēļ;

• klepus bieži saglabājas 2–6 nedēļas un pakāpeniski pāriet bez speciālas ārstēšanas;

• viegls elpas trūkums pie slodzes, gaisa trūkuma sajūta var būt pēc smagas pneimonijas formas;

• datortomogrāfijas attēlos reizēm saglabājas nelieli pārveidotu audu laukumi vai saaugumi, kas neietekmē dzīves kvalitāti, bet prasa novērošanu.

Rehabilitācija ietver pakāpenisku atgriešanos pie fiziskās aktivitātes. Ārste iesaka sākt ar īsām pastaigām, pakāpeniski palielinot slodzi.

«Svarīgi izvairīties no pārsalšanas, straujām temperatūras svārstībām un pārmērīgas fiziskas slodzes. Ievērojiet saudzīgu režīmu un pakāpeniski atgriezieties pie ierastās aktivitātes,» saka terapeite. «Uzturam jābūt pilnvērtīgam. Tajā pašā laikā auksti produkti, tostarp saldējums, nav kontrindicēti, ja tie neizraisa diskomfortu.»

Pilnīga atveseļošanās ilgst no viena līdz sešiem mēnešiem. Vecākiem un novājinātiem pacientiem rehabilitācija notiek ilgāk.

Pēc izveseļošanās ārsts novēro pacientu vēl aptuveni gadu, lai izslēgtu komplikācijas. Obligātais minimums — kontrole pie terapeita vai pulmonologa 2–4 nedēļas pēc izrakstīšanas. Nepieciešamības gadījumā pacientam nozīmēs krūškurvja rentgenu vai datortomogrāfiju, spirometriju un asins analīzi.

«Ja pēc izveseļošanās atkal paaugstinās temperatūra, pastiprinās klepus, elpas trūkums, sāpes krūtīs vai lūpu zilganums, nekavējoties vērsieties pie ārsta,» brīdina Svetlana Burnacka.