Kāpēc gudri un nobrieduši cilvēki pārstāj svinēt dzimšanas dienu 0 220

Gadu gaitā attieksme pret svētkiem krasi mainās, īpaši tiem, kas paspējuši piedzīvot piesātinātu dzīvi un iemācījušies ieklausīties savās vēlmēs. Cilvēki, kas kādreiz pulcēja trokšņainas kompānijas un saņēma desmitiem apsveikumu, nolemj atteikties no skaļiem svētkiem, un tam viņi saskata šādus iemeslus.

1. Zūd vajadzība pēc ārējiem svarīguma apliecinājumiem##

Jaunībā dzimšanas diena bieži kalpo kā sociālās apstiprināšanas instruments — es esmu svarīgs, esmu vajadzīgs, mani mīl. Tas ir sava veida ikgadējs popularitātes eksāmens, nepieciešams pašvērtējuma nostiprināšanai.

Tomēr ar gadiem šī atkarība no ārējām uzslavām un popularitātes pilnībā izzūd. Gudrs cilvēks sāk gūt pašvērtības sajūtu nevis no komplimentiem vai zvanu skaita, bet gan no iekšējās pārliecības un saviem sasniegumiem. Kad personīgais vērtējums kļūst pastāvīgs, datums pārstāj pildīt pašvērtējuma celšanas funkciju, un pazūd jebkāda nepieciešamība redzēt apkārt sev daudzas personas, lai justos pamanīts.

2. Atklātība ir svarīgāka par daudziem apsveikumiem

Cilvēki, kas iemācījušies būt laimīgi neatkarīgi no ārējiem iemesliem, labi zina — siltie vārdi iegūst patiesu svaru tikai tad, kad tie izteikti no sirds, nevis tāpēc, ka to prasa kalendārs. Viņi vairs negaida zvanus vai ziņas konkrētā datumā, saprotot, ka lielākā daļa no šiem apsveikumiem ir tikai sociāla pienākuma izpausme.

Viņi daudz vairāk novērtē parastu, nepiespiestu uzmanību un spontānas rūpes — piemēram, kad sen neredzēts draugs atceras par viņiem darba nedēļas vidū, nevis tikai tad, kad «jāpiezvana». Tā ir attiecību kvalitātes vērtēšana augstāk par to kvantitāti.

3. Nogurums no scenārijiem un liekas jezgas

Tradicionāla dzimšanas dienas svinēšana ar gadiem pārvēršas nogurdinošā pienākumā, ietverot obligātus scenārijus — jāklāj galds, jāpagatavo sarežģīti ēdieni, jāsmaida, jāuztur saruna un jāseko, lai visiem viesiem būtu pēc iespējas ērti.

Nobriedis cilvēks arvien skaidrāk apzinās, ka tā nav atpūta, bet gan emocionāla un fiziska slodze. Kādā brīdī cilvēks nolemj pavadīt šo dienu tā, kā viņam patiešām gribas — mierīgi, bez stresa, šaurā lokā vai vienatnē, pilnībā atsakoties no prasīgā «vakara saimnieka» lomas.

4. Zūd vēlme atrasties uzmanības centrā

Ar gadiem izzūd nepieciešamība uzstāties savā ballītē kā galvenajai zvaigznei, uz kuru vērsti visi skatieni un tosti. Gudri cilvēki saprot, ka īsta vērtība nav runas viņiem par godu, bet gan iespēja uzturēt dziļu, saturīgu sarunu vai baudīt mierīgu klusumu. Kluss, uzticības pilns dialogs ar vienu vai diviem tuvākajiem cilvēkiem sniedz daudz vairāk siltuma un iekšēja gandarījuma nekā skaļas ovācijas.

5. Vēlēšanās izvairīties no formalitātes radītām neērtībām##

Dažkārt uz svinībām ierodas cilvēki, kas pašam svinētājam personīgi nav īpaši interesanti, bet apciemo viņu tikai etiķetes vai pienākuma dēļ. Pēc tādām vakariņām, ko pavada formāli smaidi un samākslotas sarunas, rodas tukšuma sajūta. Gudri cilvēki dod priekšroku izvairīties no šādām situācijām, labprātāk vispār neorganizējot svētkus, nekā piedzīvo pārspīlētu liekulību un obligātus žestus, pēc kuriem paliek nepatīkama pēcgarša.

6. Svētki kļūst par dvēseles stāvokli, nevis datumu

Kad cilvēks prot priecāties par dzīvi katru dienu, baudot vienkāršus brīžus, nepieciešamība pēc viena «īpaša» atzīmējama datuma strauji samazinās. Viņš var sarīkot sev svētkus jebkurā brīdī, neatkarīgi no kalendāra: aiziet uz omulīgu restorānu, nopirkt iepatikušos lietu vai vienkārši veltīt dienu sev. Tādējādi dzimšanas diena pārvēršas par parastu, bet labu dienu, kas nav sliktāka par jebkuru citu gada dienu.

7. Svarīgākas par notikumu ir patiesas attiecības

Galvenais ir absolūta pārliecība, ka blakus ir neliels cilvēku loks, kas atbalstīs un palīdzēs jebkurā brīdī, nevis reizi gadā. Tie, kas ierodas bez formāla iemesla, kas klausās, saprot un novērtē sarunu parastā dienā, kļūst vērtīgāki par tiem, kas atceras par jubilāru tikai viņa dzimšanas dienā. Ar šādu dziļu, neformālu attiecību parādīšanos nepieciešamība pēc greznām un obligātām svinībām pilnībā izzūd.