«Man nevajag to Jaungadu, es iešu gulēt plkst. 23.00!» — vai esi dzirdējis tādu frāzi no paziņām? Kāpēc gadās, ka daži cilvēki negrib svinēt gada populārākos svētkus, skaidro psiholoģe. Vai varbūt ar viņiem kaut kas nav kārtībā?
Decembris, pelēks laiks, saules trūkums, stress un miega deficīts, pašsajūtas traucējumi — daudzi cilvēki gada beigās izdeg ikdienas rutīnas dēļ, un te vēl priekšā jaunas rūpes, kas prasa sagatavošanos, izdevumus un plānošanu - Jaungads. Tāpēc daži izvēlas atjaunot spēkus un atpūsties, nevis mesties ar galvu iekšā tautas svētkos, saka psiholoģe Jūlija Koroleva. Bet tas ir tikai viens no iemesliem nepatikai pret Jaungadu.
«Nesvinu Jaungadu»: kāds ir iemesls
«Vienkāršāk ir teikt «Man nepatīk svētki, un es nesvinu Jaungadu» nekā izskaidrot, ka esi noguris un vienkārši vēlies būt viens vai tikai kopā ar tuvajiem, atpūsties un atjaunot spēkus, uzlādēt sociālo bateriju nekomunicējot,» saka psiholoģe Jūlija Koroleva.
Gadās arī tā, ka daži cilvēki pēc rakstura ir introverti: dod priekšroku saziņai nelielās grupās vai būt vienatnē ar sevi. Šādiem cilvēkiem nepatiku pret svētkiem nosaka temperamenta īpatnības.
«Negatīvu attieksmi pret svētku pasākumiem var pastiprināt arī konflikti ģimenē,» uzsver psiholoģe. «Dažiem tas var būt papildu slogs un pienākumi, no kā pazūd vēlme vispār svinēt Jaungadu.»
Tāpat pati sagatavošanās Jaungada svinēšanai ietver daudz organizatorisku jautājumu: pārtikas iegādi, telpas rotāšanu, tērpu izvēli, dāvanu iegādi.
«Viss tas prasa resursus un laiku, tostarp arī finansiālas izmaksas, kas izraisa spriedzi un neapmierinātību. Un vieglāk ir atteikties no visas procedūras nekā tikt galā ar papildu slodzi,» saka eksperte.
Nepatiku pret Jaungadu var ietekmēt arī acīmredzama «patērētāju» svētku motivācija, kad mūs burtiski spiež iegādāties lietas. Šogad egles un rotājumi veikalos parādījās pārāk agri — jau novembra sākumā.
«Sākotnēji svētki izteica kultūras vērtības, bet tagad tie pārvērtušies par masu patēriņa pasākumiem. Jaungads simbolizē cerību uz labāku nākotni, liek aizdomāties par pagātni. Pēdējā laikā svētki it kā zaudējuši patieso jēgu, kļūstot par tukšu rituālu,» teic psiholoģe.
Kad nepatikas iemesli ir no bērnības
Gadās, ka cilvēki izjūt negatīvas emocijas vai vienaldzību pret Jaungada svinēšanu bērnības atmiņu dēļ.
«Bērnības pieredze ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē attieksmi pret daudzām lietām briedumā, tostarp pret Jaungadu,» stāsta psiholoģe Jūlija Koroleva. «Piemēram, ja vecāki regulāri izraisīja strīdus un skandālus svētku dienās, bērnam veidojas noturīga asociācija starp svētkiem un konfliktiem vai stresu. Šādas asociācijas saglabājas un pāriet pieaugušā dzīvē, veidojot negatīvu uztveri jebkurai svētku atmosfērai.»
Turklāt dažās ģimenēs vecāki Jaungadu varēja uztvert nevis kā svētkus, bet kā pienākumu, ar rutīnu un rūpēm, un daži, piemēram, varēja strādāt šajā dienā, un visa sagatavošanās bija uz bērnu pleciem.
«Viņiem sagatavošanās svinībām varēja šķist kā smags darbs, bez prieka un gaidām pēc maģijas,» norāda speciāliste.
Ja ģimenē nebija ierasts svinēt svētkus vai pievērst tam uzmanību, svētki netiek iegaumēti un kļūst par parastu dienu, kas nav piepildīta ar nozīmi.
«Arī Jaungadā varēja notikt traģisks notikums, piemēram, radinieka zaudējums, ģimenes saišu pārtraukšana; tāpēc cilvēks pagātnes traumu un atmiņu dēļ izjūt kairinājumu un diskomfortu, kas noved pie svētku noraidīšanas,» skaidro eksperte.
Ja tu esi viens
Vēl viens nepatikas pret Jaungadu iemesls ir vientulība. Daudzi uztver Jaungadu kā ģimenes svētku, harmonijas simbolu, un partnera vai tuvu attiecību, radinieku trūkums pastiprina atsvešinājuma un skumju sajūtu. Īpaši bieži tas novērojams vecāka gadagājuma cilvēkiem, palikušiem bez bērnu vai draugu atbalsta.
«Šo problēmu pastiprina reklāma, kurā tiek uzsvērts, kā «pareizi un ideāli» svinēt Jaungadu: sapulcēties tuvinieku vai draugu lokā, ar ģimeni, dziedāt, dejot, dāvināt dāvanas, jautri pavadīt laiku. Un kāds var justies izslēgts no šī sižeta,» saka psiholoģe Jūlija Koroleva.
Negroziet pirkstu pie deniņiem
Svarīgi nevis tiesāt, bet saprast tos cilvēkus, kuri nav gatavi Jaungada svinēšanai, atsakās iet ciemos vai pat plāno iemigt līdz pusnaktij 31. decembrī.
«Ikvienam ir sava īpašā attieksme, tas nenozīmē, ka ar cilvēku kaut kas nav kārtībā; var būt sava reakcija uz svētkiem, un tas ir pilnīgi dabiski un normāli,» saka psiholoģe. «Svarīgi ieklausīties savās vajadzībās, vēlmēs, radot sev komfortablu svinēšanas veidu, vai tas būtu jautrs vakars ar draugiem, svētki tuvinieku lokā vai mīļo lietu lokā, vai nesvinēšana — pavadīt Jaungadu darbā, atpūtā vai atjaunojot spēkus un veselību.»
