Krīzes — tā ir dzīve: kā tās izdzīvot, nevis cīnīties ar tām 0 93

Es sēdēju, skatījos tukšumā un nespēju pakustēties. Galvā skanēja tikai viena doma: «Kad viss tas beigsies?»

Dažas dienas mēs ar vīru centāmies tikt galā ar pēkšņu finanšu krīzi: ienākumi samazinājās piecas reizes, ceļojumu plāni sabruka, un nākotne šķita satraucoša un nestabila. Tajā vakarā mana dzīve šķita gluži kā nebeidzama dažādu ilgumu un smagumu krīžu pārvarēšanas virkne. Es vaicāju sev: «Vai kādreiz būs viegli un mierīgi? Kad sāksies īstā dzīve?»

Es atcerējos, ka psiholoģija māca: cilvēka psihe iziet cauri savām krīzēm visos attīstības posmos, un tas ir normāli. Kopumā to ir astoņas visā dzīves laikā. Bet kāpēc tad tā šķiet kā bezgalīga satraukumu un spriedzes pārmaiņu virkne?

Dzīve kā krīžu ķēde

Atcerēsimies bērnību: sākumā — adaptācija pasaulei, mācīšanās kontrolēt ķermeni, personības veidošanās, nepieciešamība aizstāvēt savas robežas. Pēc tam bērnudārzs, skola, noteikumi, kas šķita bezgala stingri. Tu gaidi, ka, lūk, tev būs piecpadsmit — un dzīve sāksies.

Ar katru jaunu posmu parādās kas jauns: sagatavošanās eksāmeniem, pirmā mīlestība, studijas universitātē, darbs, finansiāla neatkarība. Pat pēc pieaugušo dzīves sasniegšanas jūtama ierobežotība: atbildība, pienākumi, kredīti, attiecības, bērnu audzināšana. Un šķiet, ka dzīve ir pastāvīga gaidīšana, kad beidzot varēs būt brīvs.

Pat pensionāri reizēm izjūt skumjas: rūpes par bērniem, finanšu saistības, veselība, sociālās lomas. Dzīve pārvēršas trauksmju un spriedzes sērijā, un priekam paliek maz.

Izeja no emocionālā strupceļa

Es nolēmu pārstāt gaidīt «laimes mirkli» un uzdevu sev jautājumu: «Kā padarīt dzīvi pilnvērtīgu šeit un tagad?»

Es uzrakstīju resursu sarakstu, kas palīdz man justies dzīvai un piepildītai:

Ķermenim:

• Kontakts ar sevi un savām sajūtām, ieklausīšanās vēlmēs.
• Vairāk sajūtu, mazāk domu.
• Raudāt un smieties, ja gribas.
• Rīta vingrošana, pastaigas.
• Ēst iecienītu ēdienu, bet ar mēru.

Mācībās un darbā:

• Mācīties no labākajiem.
• Virzīties uz mērķiem maziem soļiem.
• Deleģēt un mazāk kontrolēt.

Attiecībās:

• Būt pilnā kontaktā ar tuviniekiem.
• Neaizbēgt pie viedierīcēm un domām.
• Lūgt palīdzību.
• Mīlēt bērnus, pateikties sev un apkārtējiem.
• Sargāt sevi no iekšējā kritiķa.

Personiskajā dzīvē:

• Dzīvot no mīlestības, nevis no bailēm.
• Atrast baudījumu pat ikdienišķos darbos.
• Ceļot un atklāt jaunas lietas.
• Lasīt, izzināt, izmēģināt jaunas lietas.
• Būt drosmīgai, novērtēt sevi, sapņot un palaist vaļā.
• Sagaidīt rītausmas, piepildīties ar dabu un tās enerģiju.

Kā tas strādā

Pēc saraksta uzrakstīšanas man kļuva vieglāk: es ieraudzīju savus atbalsta punktus un resursus, kas palīdzēs pārdzīvot jebkuras grūtības. Šie rīki palīdz dzīvot šeit un tagad, pārvaldīt emocijas un saglabāt iekšējo līdzsvaru.

Pagājuši divi mēneši kopš tā smagā vakara. Es cenšos ikdienā izmantot resursus, dažkārt izdodas izpildīt visu sarakstu, dažkārt — koncentrēties uz vienu. Tas palīdzēja pārdzīvot finanšu «vētru», saglabāt kontaktu ar tuviniekiem, nepārnest spriedzi uz viņiem un pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Rezultātā mēs kļuvām stiprāki un tuvāki viens otram.