Kanādas pētnieki no Dalhauzijas Universitātes atklājuši kritisko robežu novecošanas procesā. Pēc šī vecuma organisms zaudē spēju efektīvi atjaunoties un strauji pieaug riski dzīvībai.
Zinātnieki no Kanādas atklājuši vecumu, kad veselība strauji pasliktinās.
Novecošanas process var nebūt tik pakāpenisks, kā parasti uzskata. Jauns matemātiskais modelis atklāja, ka cilvēka dzīvē ir pagrieziena punkts, pēc kura organisma izturība nopietni vājinās. Šis atklājums ļaus pievērsties medicīniskās palīdzības plānošanai vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Pagrieziena punkts
Pētnieka Glena Pridhema un viņa kolēģu pētījums no Dalhauzijas Universitātes (Kanāda) parādīja, ka novecošanu var attēlot kā līdzsvaru starp nodarīto kaitējumu organismam un tā atjaunošanās spēju. Sasniedzot noteiktu vecumu, šis līdzsvars neatgriezeniski tiek izjaukts. Organisms vairs nespēj kompensēt bojājumus no slimībām un traumām, kas iezīmē relatīvās izturības perioda beigas.
«Mēs atklājām, ka dabiskās novecošanas dinamika ietver pagrieziena punktu ap 75 gadiem, kad izturība un noturība kļūst nepietiekama. Pēc tam cilvēka veselības stāvoklis parasti nepārtraukti pasliktinās,» skaidro autori darbā, kas publicēts «arXiv».
Trausluma indekss
Lai izveidotu modeli, zinātnieki izmantoja plašus datus par ilgtermiņa novērojumiem par tūkstošiem cilvēku no ASV un Apvienotās Karalistes. Viņi analizēja informāciju par 12 920 dalībniekiem, kuru vidējais vecums bija 67 gadi, novērtējot viņu stāvokli pēc «trausluma indeksa», kas ietver vairāk nekā 30 raksturlielumus, ņemot vērā hroniskas, sirds un asinsvadu slimības, grūtības ikdienas aktivitātēs un citus faktorus.
Matemātiskais modelis sekoja diviem galvenajiem parametriem: nelabvēlīgu notikumu (slimību, traumu) rašanās un atjaunošanās ātrumam pēc tiem. Rezultāti parādīja, ka apmēram 73–76 gadu vecumā lielākajai daļai cilvēku, gan vīriešiem, gan sievietēm, atjaunošanās spēja sāk hroniski mazināties. Tas ir tas kritiskais punkts, pēc kura «trausluma indekss» pieaug un mirstības risks ievērojami palielinās.
«Šī punkta pārvarēšana strauji palielina risku uzkrāt veselības problēmas, ja netiek samazināta stresa faktoru ietekme,» norāda pētnieki.
Novecošanas laiks
Pētījums norāda uz profilakses un slodzes samazināšanas nozīmi organismam vēl pirms šī vecuma kritiskā punkta sasniegšanas.
«Stratēģijas, kas vērstas uz veselības stiprināšanu un organisma rezerves palielināšanu līdz 75 gadiem, var būt efektīvākas nekā centieni cīnīties ar strauju veselības pasliktināšanos pēc šī vecuma,» secina zinātnieki.
Iepriekš zinātnieki noskaidroja, ka cilvēki piedzīvo vēl divus straujus lēcienus, kas saistīti ar veselības pasliktināšanos: viens vidējā vecumā, 44 gados, otrs — 60 gadu vecumā. Ir arī vēl viens brīdis, kad orgānu novecošanās paātrinās. Pētījums, kas publicēts šogad, parādīja, ka tas notiek 50 gadu vecumā, pēc kura audi un orgāni noveco ātrāk nekā iepriekšējās desmitgadēs.
