Cik ilgi mikrobi paliek bīstami un kā samazināt inficēšanās riskus 0 79

Kad cilvēks šķauda, sīkas pilītes ar vīrusiem un baktērijām izplatās gandrīz metra attālumā. Nonākot uz virsmām, mikrobi var tur palikt diezgan ilgi — viss atkarīgs no to veida un vides apstākļiem.

Kāpēc vīrusi un baktērijas dzīvo atšķirīgi

Vīrusi nav spējīgi pastāvēt patstāvīgi: tiem ir jānonāk dzīvā organisma šūnās, lai vairotos. Tāpēc ārpus tiem tie dzīvo īsu laiku. Baktērijas ir citādi iekārtotas — tās var dalīties arī ārpus saimnieka ķermeņa, tāpēc izdzīvo ievērojami ilgāk.

Uz mikrobu dzīves ilgumu ietekmē temperatūra un mitrums. Neviens no tiem neiztur sausu vidi, kur mitrums ir zem 10%. Toties tur, kur ir barība — pārtikas daļiņas, gļotu pilītes, ādas šūnas, — mikroorganismi jūtas lieliski un aktīvi vairojas. Tieši tāpēc trauku mazgājamā sūklis ir viens no visvairāk "netīrajām" vietām mājās.

Cik ilgi dzīvo dažādi mikrobi

Mezofīlās baktērijas — tās, kas dod priekšroku istabas temperatūrai, — dzīvo visilgāk. Pie tām pieder, piemēram, Koka nūjiņa, kas izraisa tuberkulozi.

· Zarnu nūjiņa normālā mitrumā un istabas temperatūrā saglabājas no dažām stundām līdz diennaktij. Tā bieži sastopama neapstrādātā gaļā un var izraisīt pārtikas saindēšanos.

· Kalicivīruss, zarnu gripas izraisītājs, izdzīvo no dažām dienām līdz dažām nedēļām.

· Savukārt HIV ārējā vidē mirst gandrīz acumirklī.

Dažām baktērijām ir pārsteidzoša spēja izdzīvot nelabvēlīgos apstākļos. Tās veido sporas — blīvas apvalkus, kas aizsargā tās no karstuma, aukstuma un sausuma.

Visizturīgākie mikroorganismi

Piemēram, zeltainais stafilokoks, kas izraisa pārtikas saindēšanos un strutainas infekcijas, spēj pastāvēt uz sausām drēbēm nedēļām, barojoties ar ādas mikrodalīšām. Savukārt antraks sporas var saglabāties zemē desmitiem gadu — to dzīvotspēja tiek mērīta pat ne gados, bet gadsimtos.

Kā pasargāt sevi no mikrobiem

Nedrīkst baidīties. Pilnībā atbrīvoties no mikrobiem nav iespējams, un arī nav nepieciešams — daudzi no tiem ir droši. Bet, lai samazinātu inficēšanās risku, pietiek ievērot vienkāršus noteikumus:

· biežāk mazgājiet rokas ar ziepēm, īpaši pēc ārā un kontakta ar dzīvniekiem;

· regulāri apstrādājiet dezinfekcijas līdzekļiem virsmas, kurām bieži pieskaraties — durvju rokturus, virtuves galdus, izlietni;

· neatstājiet mitras sūkļus un lupatas — tajās ātri vairojas baktērijas.