9 iemesli, kāpēc gaisa kvalitāte dzīvoklī var būt sliktāka nekā ārā 0 42

Problēma ir tāda, ka šie neredzamie piesārņotāji var laika gaitā nopietni ietekmēt sirdi, plaušas, smadzenes un pat hormonālo sistēmu. Šeit ir daži iemesli, kāpēc gaiss dzīvoklī var būt sliktāks nekā ārā.

1. Ķīmisko vielu izdalīšanās no apdares materiāliem un mēbelēm

Pēc remonta vai jaunu mēbeļu iegādes gaiss telpā var ievērojami pasliktināties — nevis no smakas, bet gan no ķīmiskajām vielām, kas izdalās no pārklājumiem, krāsām un līmēm.

Tā saucamā jaunā smaka ir volatīvo organisko savienojumu maisījums, kas nosēžas uz virsmām un saglabājas gaisā mēnešiem, dažreiz pat gadiem. Īpaši izturīgas vielas atrodas matračos un grīdas segumos, kur tiek izmantoti ugunsizturīgi līdzekļi un plastifikatori.

Lai samazinātu šo vielu koncentrāciju, ir vērts rūpīgi vēdināt telpas pēc remonta un mēbeļu iegādes. Jaunas lietas labāk kādu laiku turēt uz balkona vai labi vēdināmā telpā — tas palīdzēs ātrāk izvadīt atlikušās izgarojumus un samazināt slodzi uz elpošanas sistēmu.

2. Gāzes plītņu ietekme uz gaisa kvalitāti telpā

Gāzes plīts darbības laikā gaisā nonāk sīkas sodrēju daļiņas un slāpekļa dioksīds — gāze, kas kairina elpceļus un spēj iekļūt asinsritē. Ilgstoša šādu vielu iedarbība tiek saistīta ar paaugstinātu elpceļu slimību risku, īpaši bērniem.

Pat ja virtuve ir aprīkota ar mūsdienīgu plīti, ir svarīgi nodrošināt efektīvu ventilāciju: ieslēgt nosūcēju katru reizi, gatavojot ēdienu, vai atvērt logu. Ja iespējams, ir vērts apsvērt pāreju uz elektrisko vai indukcijas plīti — tas ievērojami samazina gaisa piesārņojuma līmeni mājās.

3. Aromātisko sveču un smaržvielu ietekme

Sveces, aromātiskās nūjiņas un ēteriskās eļļas rada patīkamu atmosfēru, bet to dedzināšanas laikā izdalās sodrēju daļiņas un volatīvie organiskie savienojumi. Smaržvielas bieži izrādās kaitīgākas nekā sveces, jo tās deg ilgāk un izdala vairāk toksisku savienojumu.

Lai saglabātu komfortu, vienlaikus nepasliktinot gaisa kvalitāti, labāk izmantot sveces no dabīgā sojas vai bišu vaska ar kokvilnas vītnēm. Vēl drošāk ir aizstāt dedzināšanu ar aromātiskajiem difuzoriem vai izsmidzinātājiem ar ēteriskajām eļļām. Šajā gadījumā ir svarīgi regulāri vēdināt telpu, lai nepieļautu atlikušās smakas un daļiņu uzkrāšanos.

4. Piesārņota ārējā gaisa iekļūšana dzīvojamās telpās

Pat ar aizvērtiem logiem mājā var iekļūt ielas gaiss, kas satur izplūdes gāzes, putekļus un degvielas sadedzināšanas produktus. Īpaši pamanāms tas ir intensīvas satiksmes rajonos, blakus rūpniecības zonām vai tuvumā esošiem kamīniem un krāsnīm.

Lai samazinātu ārējo piesārņotāju ietekmi, ieteicams vēdināt telpas mazākā satiksmes laikā — agri no rīta vai vēlu vakarā. Efektīvs risinājums var būt gaisa attīrītājs ar HEPA filtru, kas aiztur sīkas daļiņas un palīdz uzturēt optimālu gaisa kvalitāti pilsētas vidē.

5. Ķīmiskā ietekme no tīrīšanas līdzekļiem

Pat mājsaimniecības līdzekļi ar uzrakstu "dabīgs" var izdalīt volatīvos organiskos savienojumus, bet agresīvi tīrīšanas līdzekļi — jo īpaši. Šīs vielas kairina gļotādas un regulāri lietojot var izraisīt galvassāpes un klepu.

Drošāk ir izmantot vienkāršus, bet efektīvus līdzekļus: cepamā soda, etiķi un citrona sulu. Tie attīra ne sliktāk, bet nesmird gaisu. Tīrīšanas laikā ir lietderīgi atvērt logus vai ieslēgt nosūcēju, lai atlikušās tvaikus ātri izvadītu.

6. Ķīmisko vielu iztvaikošana no garāžas un saimniecības telpām

Ja garāža ir pievienota dzīvojamajai zonai, benzīna, šķīdinātāju vai krāsu tvaiki var iekļūt mājā caur mikropārrāvumiem un ventilācijas kanāliem. Īpaši bīstams ir benzols — kancerogēns savienojums, kas saistīts ar asins slimībām.

Lai novērstu piesārņojumu, visām ķīmiskajām vielām jābūt uzglabātām atsevišķi, piemēram, šķūnī, ārā vai labi vēdināmā telpā, bet ne pievienotajā garāžā. Tas samazinās ne tikai toksisko tvaiku ieelpošanas risku, bet arī ugunsgrēka iespējamību.

7. Pelējuma, vīrusu un baktēriju izplatīšanās caur gaisu

Pārmērīga mitruma dēļ rodas pelējums un sēnītes, kas izdala sporas un pasliktina gaisa kvalitāti. Tās var izraisīt alerģiskas reakcijas, gļotādu kairinājumu un imunitātes pavājināšanos. Līdzīgu efektu rada vīrusi un baktērijas, kas viegli izplatās gaisā.

Optimālas mitruma uzturēšana 40–50 % līmenī un regulāra vannas, virtuves un palīgtelpu vēdināšana palīdz novērst mikroorganismu attīstību. Nav mazāk svarīgi tīrīt gaisa kondicionieru un ventilācijas sistēmu filtrus vismaz reizi sezonā.

8. Gaisa piesārņojums, lietojot malkas kamīnus

Kamīni rada mājīgu atmosfēru, bet dedzinot koksni izdalās sodrēju daļiņas un oglekļa monoksīds. Nepietiekamas vilces dēļ dūmi var atgriezties telpā, palielinot piesārņotāju koncentrāciju.

Lai samazinātu risku, kamīnu vajadzētu lietot mēreni, obligāti ar atvērtu logu vai ieslēgtu nosūcēju. Regulāra dūmvadu tīrīšana novērš sodrēju uzkrāšanos un uzlabo ventilāciju.

9. Bioloģiskie piesārņotāji: mājdzīvnieki un istabas augi

Mājdzīvnieki, tāpat kā augi, var būt gaisa mikropartikļu avots. Matu, blaugznu un ziedputekšņu uzkrāšanās uz mēbelēm un paklājiem palielina alergēnu koncentrāciju.

Regulāra rūpe par mājdzīvniekiem, viņu gultu mazgāšana un gaisa attīrītāja izmantošana palīdz uzturēt tīrību. Un dekorēšanai labāk izvēlēties augus un ziedus ar zemu ziedputekšņu saturu.