Franču slavenie ar savu īpašo skatījumu uz mīlestības mākslu. Viņi ir pārliecināti, ka visintīmākajā dzīves sfērā sieviete atklāj savu dziļāko būtību. Un pēc tā, kā viņa to dara, var bez vārdiem saprast, vai viņa ir saskaņā ar sevi. Ir trīs smalkas detaļas, kas to atklāj. Teikts, ka detaļas, kuras nav iespējams viltot.
Elpošana
Pirmais, uz ko pievērš uzmanību franču cienītāji, — tā ir elpošana. Viņi to sauc par "klātbūtnes elpošanu". Tas ir tiešs iekšējā stāvokļa pārraide.
Sieviete, kura patiesi mīl un respektē sevi, elpo seksa laikā dabiski. Viņas ieelpas un izelpas ir dziļas un vienmērīgas. Viņa nebaidās no sava ķermeņa skaņas, bet ļauj sev būt dzīvai un neideālai. Viņa ir klātbūtnē šeit un tagad ar visu savu būtību.
Un tagad kontrasts. Sieviete, kura šaubās par sevi, baidās no nosodījuma vai tiecas tikai iepriecināt, elpo citādi. Viņas elpošana ir klusa, gandrīz atvainojoša. Viņa to kontrolē, it kā kaunētos no paša sava eksistences fakta. Viņa cenšas kļūt nemanāma, pat šādā brīdī.
Vīrieši reti par to runā skaļi, bet viņi to intuitīvi uztver. Brīva, dziļa elpošana darbojas kā magnēts. Tā signalizē par relaksāciju un pārliecību. Par to, ka sieviete ir atļāvusi sev vienkārši būt. Un šajā vienkāršībā rodas patiesas uzticības un tuvības.
Kustības bez steigas
Otrā detaļa — tā ir plastika, ķermeņa valoda. Franču seksologi norāda: ķermenī, kas sevi mīl, nav vietas steidzamībai un spriedzei. Tas nedarbojas vērtēšanai, bet dzīvo un pēta.
Pārliecināta sieviete kustas no ziņkārības. Viņai ir interesanti izzināt gan savas sajūtas, gan partnera reakcijas. Viņas kustības ir plūstošas, apzinātas, bez nervozitātes. Viņa neizpilda iemācītu "kaislīgas mīļotājas" lomu, bet seko savām vēlmēm un interesēm. Tajā ir pārsteidzoša atklātība.
Kad sieviete cenšas patikt, tas ir uzreiz redzams. Viņas kustības kļūst nedaudz mehāniskas, pārāk pareizas vai, tieši otrādi, pārspīlēti kaislīgas. Viņa spēlē. Un jebkura spēle, pat vismeistarīgākā, nogalina autentiskuma burvību.
Vīrieši šo atšķirību jūt acumirklī. Mēģinājums "patikt" rada neredzamu barjeru. Savukārt dabiska attieksme rada to elektrību, ko nav iespējams aizmirst. Patiesa pievilcība sākas nevis ar ideāli izpildītām pozām, bet ar iekšēju atļauju būt sev. Ar mierīgu pieņemšanu sava ķermeņa un tā vēlmju.
Kluss dialogs pēc
Trešais, un, iespējams, vissvarīgākais brīdis, notiek pēc tuvības. Franču psihologi pievērš uzmanību tam, kas notiek, kad kaislība norimst. Kā sieviete uzvedas pirmajās klusuma minūtēs.
Sieviete, kura respektē savu ķermeni un sevi kopumā, neslēpjas. Viņa negriežas pie sienas, nenovelk segas ar vainīgu skatienu, nesteidzas skriet uz dušu, it kā kaunētos no tikko notikušā. Viņa paliek un uztur kontaktu ar partneri. Viņas skatiens ir atvērts un mierīgs.
Šajā skatienā ir veselums. Tajā lasāma vienkārša un skaidra doma: "Es esmu šeit. Es esmu ar tevi. Es neesmu objekts tavai baudas gūšanai, bet dzīvs cilvēks". Tas nav izaicinājums un nevis spēka demonstrācija, bet dziļa, mierīga pašpieņemšana.
Tieši šis brīdis, pēc franču domām, nosaka visas turpmākās attiecības. Vai tas būs vienkārši mirkļa epizode, divas vientuļas dvēseles, kas izklīdīs ar rītausmu? Vai starp viņiem radīsies patiesa saikne, kas var pārvērsties kaut kas vairāk? Viss tiek izlemts klusumā pēc. Skatiens, pilns miera, nevis kauna, pievelk stiprāk par jebkuru skaistumu.
Pievilcības formula, ko nevar viltot
Franču saka, ka vīrietis var iemīlēties nevis skaistumā, bet sievietes stāvoklī pēc tuvības. Tajā, kā viņa savāc savus matus, kā lēni izstiepjās, kā vienkārši klusē. Šajā relaksētajā žestā ir redzams, vai viņā ir iekšējs konflikts vai viņa ir mierā ar sevi.
Sieviete, kura mīl sevi, negaida apstiprinājumu no ārpuses. Viņa jau ir devusi to sev pašai. Un to var sajust pat bez vārdiem. Viņas ķermenis runā viņas vietā. Viņas elpošana, viņas kustības, viņas skatiens — viss kliedz par viņas iekšējo harmoniju.
Viens franču terapeits reiz teica: "Sieviete, kura nebaidās no sava ķermeņa, kļūst par magnētu. Nevis tāpēc, ka viņa ir ideāla, bet tāpēc, ka viņā nav kara". Viņā nav cīņas ar sevi, nav kauna, nav mūžīgā iekšējā kritiķa.
Tas ir tieši tā, kāda ir tā formula pievilcības. To nevar nopirkt, uzvilkt kā skaistu kleitu vai imitēt. Mīlestība pret sevi — tas nav narcisismu un ne pašmīlestība, bet harmonisks iekšējais pasaules. Telpa klusuma un pieņemšanas iekšienē pašai sev. Un šajā telpā citiem gribas palikt uz visiem laikiem.
Atstāt komentāru