Vispārēja atkarība no ierīcēm liek trauksmi celt dažādu profilu speciālistiem: pedagogiem, psihologiem, neirologiem, bet tagad arī otolaringologiem. Par kaitīgo ietekmi, ko viedtālruņi un planšetdatori atstāj uz elpošanas orgāniem, nav tik bieži runāts kā, piemēram, par sekām smadzenēm un nervu sistēmai. Tomēr par tām ir svarīgi zināt, lai pēc tam nevajadzētu panikā meklēt aptiekā izglābjošās pilienus un izsmidzinājumus.
Ausu, deguna un rīkles ārste Ludmila Džaparidze atklāja galvenos aspektus par deguna nosprostošanās un ierīču lietošanas savstarpējo saistību.
Elpo caur degunu!
„Tiešu pierādījumu tam, ka planšetdators var izraisīt iesnas, pagaidām nav, taču ir faktori, kas var pastiprināt deguna nosprostošanās sajūtu. Proti, kad bērns vai pieaugušais ilgi sēž pie telefona, viņa galva „pārvietojas” uz priekšu, mute ir nedaudz atvērta. Tieši tā veidojas mutes elpošana. Un bieža ierīču lietošana var novest pie hroniskas deguna nosprostošanās,” — brīdina mediķe. Tas, protams, nav slimība, bet galu galā ieradums negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti, atņemot mums normālu elpošanu.
Putekļu un infekciju perēklis
Otrā bīstamība slēpjas tajā, ka uz ierīču virsmas, ja to neapstrādā vismaz reizi dienā, uzkrājas mikropartikulas putekļu un infekciju. Tie savukārt iekļūst deguna ejās vai rīkles dobumā, un var arī izžāvēt gļotādas un izraisīt klepu.
Gultas faktors
„Ja viedtālruni regulāri ņem gultā pirms miega, vēlu vakara multfilmas, sociālie tīkli traucē aizmigt. Miegs kļūst virspusējs, mute biežāk atveras, elpošana notiek nepareizi. Fizioloģiski mums jāelpo tikai caur degunu, jo gaiss, pārejot caur deguna ejām, tiek mitrināts un uzsildīts. Ja elpo caur muti, no rīta būs deguna nosprostošanās sajūta,” — turpina Ludmila Džaparidze.
Protams, nav jēgas vainot viedtālruni elpošanas problēmās. Šeit vairāk spēlē lomu paškontroles trūkums un ieradums sēdēt nekustīgi. „Tāpēc ir nepieciešams labot pozu, neaizmirst par vēdināšanu un novākt ierīces stundu pirms miega,” — secina otolaringologs.
Atstāt komentāru