Granātābolu tēja ir dzēriens, ko gatavo no dažādām augļa daļām (mizām, ziediem, sēklām), receptē var iekļaut arī melno vai zaļo tēju. Tiek uzskatīts, ka to pirmo reizi pagatavoja Persijā, pēc tam tā izplatījās Vidusjūrā, un vēlāk arī citos reģionos.
Sākotnēji runa bija nevis par dzērienu, bet par ārstniecisku novārījumu, ko gatavoja no mizām. Tika uzskatīts, ka tas stiprina kuņģi un palīdz cīnīties ar iekaisumiem un infekcijām. Ar dzēriena izplatību sāka izmantot arī citas augļa daļas.
Šāda dzēriena izplatība un popularitāte saistīta ne tikai ar tā garšu, bet arī bagātīgo sastāvu. Tējā var atrast C vitamīnu, B grupas vitamīnus, E, K, kāliju, magniju, dzelzi, kalciju, fosforu, cinku, polifenolus, ellagskābi, antocianus un tanīnus.
Visi uzskaitītie elementi padara tēju ļoti noderīgu veselībai. Tātad viena no galvenajām vērtībām ir sirds un asinsvadu veselības uzturēšana. Polifenoli, antociani un ellagskābe spēlē svarīgu lomu holesterīna oksidācijas procesu novēršanā. Kālijs arī regulē sirds darbību, stabilizējot nervu impulsu pārvadi, kas nodrošina ritmiskas sirdsdarbības kontrakcijas. Magnijs palīdz atslābināt asinsvadu sienas, novēršot spazmas un pazeminot spiedienu, tādējādi samazinot slodzi uz sirdi.
Lielu labumu granātābolu tēja sniedz arī imunitātei. C vitamīns stimulē interferona sintēzi, kas palīdz cīnīties ar vīrusiem. Antociani piemīt antimikrobiālas īpašības, stiprinot organisma aizsardzības funkcijas.
Nedrīkst aizmirst arī par produkta vērtību gremošanas sistēmai: tanīni iedarbojas kā savelkošs līdzeklis, aizsargājot kuņģa un zarnu gļotādu, bet fenola savienojumi kavē patogēnās mikrofloras augšanu, veicinot harmonisku gremošanu.
Nervu sistēma arī saņem savu atbalstu. Proti, B grupas vitamīni piedalās neirotransmiteru sintēzē, magnijs mazina nervu spriedzi, veicina miega uzlabošanos, bet antioksidanti aizsargā nervu šūnas no brīvo radikāļu bojājumiem.
Tomēr, neskatoties uz daudziem ieguvumiem, jāņem vērā, ka granātābolu tēja var kļūt par problēmu avotu, ja to nepareizi lieto vai pārmērīgi lieto. Piemēram, paaugstināts organisko skābju saturs var kairināt gļotādas pie gastrīta vai čūlas slimības, bet tanīni var palēnināt zarnu motilitāti, izraisot aizcietējumus. Bērniem līdz trīs gadu vecumam un grūtniecēm labāk ierobežot vai izvairīties no tās lietošanas.
Atstāt komentāru