Kāpēc krāpšana padara mūs nelaimīgus un slimos.
Zinātnieki no Notre Dame Universitātes Indiānā (ASV) secinājuši, ka meli, pat visnevainīgākie, spēj pasliktināt ne tikai psihisko, bet arī fizisko cilvēka stāvokli. Viņi veica plašu pētījumu, kurā piedalījās 110 brīvprātīgo vecumā no 18 līdz 71 gadam.
Izpētes dalībnieki tika sadalīti divās grupās: vienai tika piedāvāts runāt patiesību jebkurā situācijā, bet otrai — neierobežot sevi melos. Desmit nedēļu laikā zinātnieki novēroja dalībnieku noskaņojuma, pašsajūtas un sociālo kontaktu izmaiņas.
Rezultāti izrādījās pārsteidzoši: cilvēki, kuri centās būt godīgi, jutās daudz labāk. Viņu stresa līmenis samazinājās, uzlabojās miegs, viņi retāk sūdzējās par galvassāpēm un rīkles sāpēm, kā arī biežāk piedzīvoja prieka un iekšējā miera sajūtu. Savukārt tie, kuri turpināja melot, saskārās ar uzbudināmību, trauksmi un psihosomatiskiem simptomiem.
Psihologi šo fenomenu izskaidro vienkārši: jebkuri meli ir kognitīva slodze. Smadzenēm ir jāatceras izdomāti sīkumi, jākontrolē emocijas un uzvedība, lai netiktu atklāti. Tas paaugstina stresa hormonu līmeni, un laika gaitā var novest pie hroniskas noguruma, bezmiega un imunitātes pavājināšanās.
Turklāt meli iznīcina uzticību attiecībās. Cilvēki, kuri bieži izmanto krāpšanu, kļūst noslēgti, zaudē saikni ar tuviniekiem un sāk just vientulību — vēl viens spēcīgs psihosomatisko traucējumu faktors.
Saskaņā ar statistiku vidējais cilvēks melo no 10 līdz 50 reizēm nedēļā, visbiežāk — pieklājības, konflikta bailes vai vēlmes atstāt iespaidu dēļ. Bet pat šādi "nevainīgi" patiesības izkropļojumi laika gaitā uzkrājas un sāk ietekmēt kopējo organisma stāvokli.
Lai uzlabotu pašsajūtu, speciālisti iesaka praktizēt godīgumu — vismaz sīkumos. Tas ne tikai stiprina uzticību attiecībās, bet arī burtiski uzlabo ķermeni un prātu.
Atstāt komentāru