Pat ja jūsu attiecības izskatās stipras un stabilas, dažreiz jūs noķerat sevi domājot: "Bet varbūt kaut kur ir cilvēks, kurš man labāk derētu?" "Varbūt es būtu laimīgāka, ja izvēlētos citu ceļu?" Šie pārdomas ir dabiski, īpaši, ja jūs ilgi esat kopā vai stāvat uz nopietnu lēmumu sliekšņa — piemēram, kāzām, pārcelšanās vai bērna piedzimšanas. Tomēr starp pagaidu šaubām un patiesu piekrišanu pastāv smalka, bet svarīga robeža.
Piekrīt mazākam — tas nozīmē palikt attiecībās nevis tāpēc, ka tās sniedz prieku un tuvību, bet tāpēc, ka tās šķiet drošas, ierastas un labākas par vientulību. Tas nav nejaušība, bet iekšējais lēmums, aiz kura bieži slēpjas bailes no pārmaiņām. Kā tad saprast, ka jūsu attiecības vairs nav izvēle, bet ir kļuvušas par kompromisu pašam ar sevi?
1. Jūs jūtaties kā kaimiņi, nevis partneri
Kad attiecības kļūst ilgstošas, kaislība neizbēgami atdod vietu mieram un stabilitātei. Bet, ja jums šķiet, ka jūs vienkārši līdzās pastāvējat — kā dzīvokļa kaimiņi, nevis kā tuvi cilvēki, — iespējams, tas ir signāls, ka starp jums ir pazudis emocionālais pievilkšanās spēks. Veselīgās attiecībās paliek vieta prieka mirkļiem: kopīgai vakaram, negaidītam skūpstam, brīvdienu plānošanai. Ja tāda nav, un viss samazinās līdz ikdienai, jūs, visticamāk, esat izvēlējušies komfortu vietā, kur ir saikne.
2. Jūs turaties pie attiecībām, jo "tā ir jādara"
Daudzām sievietēm prātā ir skaidrs dzīves scenārijs: noteiktā vecumā — saderināšanās, tad bērni, pēc tam māja un hipotekārais kredīts. Un tajā nav nekas slikts, kamēr šis scenārijs nenonāk svarīgāk par jūsu pašu jūtām. Kad jūs turpināt attiecības nevis tāpēc, ka jums ir labi, bet tāpēc, ka viss "iet pēc plāna", jūs negribot maldināt sevi. No ārpuses viss izskatās pareizi, bet iekšienē var nebūt laimes. Psihoterapeite Anita Člipala, grāmatas "Vispirms mēs: rokasgrāmata aizņemtām pāriem" autore, skaidro: "Kad jūs paliekat attiecībās tikai tāpēc, ka tās sakrīt ar jūsu "dzīves grafiku", nevis tāpēc, ka esat laimīgi — tas ir kompromisa veids."
3. Jums ir bailāk aiziet, nekā palikt
Dažreiz mēs paliekam nevis mīlestības dēļ, bet bailes dēļ. Bailes būt vienai, sākt no jauna, zaudēt ierasto ritmu. Ja godīgi pajautājat sev: kāpēc es joprojām esmu šeit? — un atbilde skan kā "Es baidos būt viena", "Es jau esmu ieguldījusi šajās attiecībās tik daudz gadu" vai "Neviens cits mani nepieņems", — jūs neesat mīlestībā, jūs esat bailēs.
"Daži klienti saka, ka viņu partneris ir loģisks izvēle, droša opcija," stāsta Člipala. "Bet īstas attiecības netiek būvētas uz loģikas, bet uz saiknes un iedvesmas. Jums jābūt interesantiem viens otram — ne tikai mierīgiem."
Ja jūs palikāt tikai tāpēc, ka aiziešana šķiet pārāk sarežģīta — iespējams, jūs jau esat pārstājuši izvēlēties sevi. Dažreiz jūs attaisnojat savu lēmumu ar to, ka jau esat ieguldījusi pārāk daudz gadu vai ka neviens cits jūs nepieņems. Bet šādos gadījumos attiecības kļūst nevis par izvēli, bet par patvērumu no vientulības. Patiesa saikne rodas no iedvesmas, intereses un izaugsmes, nevis no vēlmes izvairīties no pārmaiņām.
4. Jūs gaidāt, ka partneris mainīsies
Ja jūs turpināt attiecības, jo cerat, ka ar laiku cilvēks kļūs uzmanīgāks, ambiciozāks vai emocionālāks, tas ir satraucošs signāls. Jūs dzīvojat nevis ar to, kurš ir blakus tagad, bet ar viņa iedomāto versiju. Bet, kā atgādina Člipala, cerība — nav stratēģija: "Kad jūs visu laiku dzīvojat gaidās, jūs neatrodaties realitātē, bet fantāzijā. Tas nozīmē, ka jūs turaties pie idejas, nevis pie attiecībām." Cerība uz nākotnes pārmaiņām var noturēt jūs attiecībās, kur jau pietrūkst galvenā — apmierinājuma ar šodienas vajadzībām. Dažreiz ir lietderīgāk atzīt, ka cilvēks, cik labi viņš arī nebūtu, vienkārši neatbilst jūsu iekšējām prasībām.
5. Jūs upurējat sevi mierīguma dēļ
Kad jūs sākāt filtrēt savus vārdus, aizraušanās vai vēlmes, tikai lai neapgrūtinātu partneri, jūs pakāpeniski zaudējat sevi. Sākumā jūs atsakāties no sīkumiem — neizstāstāt par saviem plāniem, cenšaties būt "ērtā". Pēc tam tas pārvēršas nopietnos piekāpšanās: piekrītat tam, kas ir pretrunā ar jūsu principiem, vai aizverat acis uz to, kas jūs satrauc. Laika gaitā iekšējais spriedze pārvēršas par sajūtu, ka jūs dzīvojat svešu dzīvi.
6. Jūs biežāk sapņojat par "ja nu"
Dažreiz fantāzijas par to, kā varētu būt citādi, kļūst par pastāvīgu fonu. Jūs iedomājaties, ka dzīve vientulībā vai ar kādu citu sniegtu vairāk viegluma un prieka. Jūs arvien biežāk pamanāt, kā domās salīdzināt savu partneri ar citiem cilvēkiem vai noķerat sevi uz skaudību pret citu attiecībām. Šādas fantāzijas liecina par to, ka realitātē jums kaut kas pietrūkst — uzmanības, siltuma, cieņas.
Ko darīt, ja esat atpazinuši sevi
Apzināties, ka piekrītat mazākam, nav viegli. Tas ne vienmēr ir iemesls šķiršanai, bet vienmēr ir signāls rīcībai. Mēģiniet godīgi parunāt ar partneri — bez apsūdzībām, vienkārši par to, kas jums pietrūkst: emocionālās tuvības, kopīga laika, atbalsta. Ja atklātība neko nemaina, iespējams, ir pienācis laiks uzdot sev jautājumu, ko jūs patiešām vēlaties un vai esat gatavi turpināt tajā pašā formātā.
Jo ilgāk jūs dzīvojat iekšējā kompromisa stāvoklī, jo tālāk jūs attālināties no sevis. Bet attiecības — tas nav par izdzīvošanu kopā, bet par dzīvi, kurā abiem ir vieta izaugsmei, priekam un mīlestībai. Un, ja jūs jūtat, ka esat pelnījuši vairāk, nevajag baidīties no pārmaiņām. Dažreiz tieši solis nezināmajā kļūst par pirmo soli uz patiesu laimi.
Atstāt komentāru