Kas ir psihosomatiskas sāpes un kā no tām atbrīvoties 0 65

Medicīnā šo parādību sauc par psihosomatiku: kad emocijas burtiski atspoguļojas ķermenī. Sāpes bez apstiprināta diagnozes nenozīmē, ka "viss ir galvā". Psihosomatiskas sāpes – reālas sajūtas, kas rodas, jo ķermenis reaģē uz hronisku stresu, trauksmi vai apspiestām emocijām.

Pētījumi rāda: trauksmes stāvoklī aktivizējas simpātiskā nervu sistēma – palielinās kortizola līmenis, muskuļi saspringst, asinsvadi sašaurinās, traucējas miegs un organisms sliktāk atjaunojas. Laika gaitā tas pārstāj atšķirt emocionālo draudu no fiziskā, un cilvēks sāk burtiski "just stresu ķermenī".

Kāpēc rodas šādas sāpes

Ja organisms piedzīvo hronisku stresu, tajā izdalās daudz kortizola, kas ieslēdz "sit vai bēg" režīmu. Muskuļu tonuss paliek augsts, imūnā un gremošanas sistēma strādā ar traucējumiem. Ja tam pievienojas iekšējais spriedze – apspiests dusmas, vainas sajūta, trauksme – ķermenis sāk izpaust tās caur fiziskām sāpēm.

Šādas sāpes nevar saukt par izdomātām: sāpju centri smadzenēs un neiroimūnās reakcijas patiešām aktivizējas, lai gan traumas vai iekaisumi var nebūt.

Kuras slimības visbiežāk provocē psihosomatika

Psiholoģiskie faktori ne tikai izraisa sāpes, bet arī pastiprina daudzu hronisku slimību gaitu.

• Sirds un asinsvadu traucējumi – hipertensija, išēmiska sirds slimība. Pastāvīga emocionālā spriedze palielina asinsvadu spazmu risku.

• Gremošanas traucējumi – kairinātā zarnu sindroms, gastrīti, čūlas. Stresa līmenis tieši ietekmē gremošanas trakta tonusu un mikrobioma veselību.

• Metaboliski traucējumi – stress pasliktina 2. tipa diabēta gaitu.

• Ādas slimības – psoriāze, ekzēma, neirodermīts. Stress pastiprina ādas iekaisuma reakcijas un pasliktina esošo slimību gaitu.

• Hroniskas sāpes un migrēnas – rodas fibromialģija, galvassāpes no stipra spriedzes.

• Miega traucējumi un nogurums, elpošanas reakcijas (astma, elpas trūkums) arī bieži pastiprinās trauksmes ietekmē.

Kā atpazīt psihosomatiskas sāpes

Ja jūs nesaprotat sāpju cēloni, tas nenozīmē, ka tāda nav. Pēc zemāk norādītajiem simptomiem var noteikt, ka jūs noteikti saskārāties ar psihosomatiku. Šāda dinamika ir signāls pievērst uzmanību psiholoģiskajam stāvoklim, nevis tikai fiziskajiem rādītājiem.

• Simptoms ir, bet izmeklējumi neuzrāda skaidru patoloģiju.

• Sāpes pastiprinās stresa vai emocionālo pārslodžu laikā.

• Sāpes pavada trauksme, bezmiegs, uzbudinājums, nogurums.

• Pēc atpūtas vai brīvdienām stāvoklis uzlabojas, bet atgriežoties pie saspringta ritma, tas atkal pasliktinās.

Kā atbrīvoties no sāpēm vai samazināt tās

Psihosomatiskas sāpes barojas ne tikai ar ķermeni, bet arī ar emocijām. Kad cilvēks mācas regulēt stresu, izveidot robežas un rūpēties par sevi, samazinās fizioloģiskā spriedze. Ķermenis beidzot iegūst iespēju atjaunoties.

• Pārbaudīt fiziskos cēloņus. Pirmais solis – joprojām vizīte pie ārsta. Ir svarīgi izslēgt iespējamās patoloģijas.

• Psihoterapija. Tā palīdz apzināt saikni starp domām, jūtām un ķermeņa reakcijām. Arī ķermeņa orientēta terapija, kas papildus atvieglo fizisko spriedzi.

• Apzinātības prakses. Meditācija, elpošanas vingrinājumi, relaksācija samazina stresa sistēmu aktivitāti organismā.

• Fiziskā aktivitāte. Mērenas regulāras treniņi un labs miegs palīdz normalizēt nervu sistēmas darbību un samazināt sāpju jutību.

• Pašregulācija. Sekojiet līdzi brīžiem, kad sāpes pastiprinās – bieži tam ir konkrēts emocionāls spriedze. Ja noņemat tā cēloni, izzudīs arī fiziskie simptomi.

• Praktizējiet kompleksu pieeju. Kā visās veselības jomās, ārstēt kaut ko vienu nav optimāli. Psihosomatikā labi palīdz komplekss, kas ietver darbu ar terapeitu vai šauru speciālistu, psihologu, fizioterapeitu – kopīga darbība paātrina efektu.