Dzīves krīzes sastopamas gan vīriešiem, gan sievietēm, taču to uztvere atšķiras. Psihoterapeits skaidro, kā attiekties pret krīzes periodiem kā uz pieredzi un izmantot tās personīgai izaugsmei.
Pusaudžu krīze
Pusaudžu vecumā palielinās emocionālo grūtību risks. Vēlme veikt tetovējumu vai pīrsingu var būt saistīta ar mēģinājumu apslāpēt iekšējo sāpi. Tas ir pārejas laiks uz pieaugušo dzīvi: šķiet, ka pieaugušo pasaule tevi noraida, bet bērnu pasaule vairs nav tava. Mainās ķermenis, parādās pirmās iemīlēšanās, emocionālie pārdzīvojumi.
Kā atbalstīt: pusaudzim nepieciešama uzmanīga un maiga atbalsta forma. "Ne visi pusaudži uzticas vecākiem, un ar viņiem ir grūti atrast kopīgu valodu," saka Veronika Stepanova. Ir svarīgi izvairīties no ultimātīva tona, uzsvērt meitas vērtību un viņas stiprās puses, atgādināt par pieaugušo dzīvi un pievilcību.
Trīsdesmit gadu krīze
Sieviete sāk pamanīt izmaiņas izskatā, jaunības šarmu zudumu un saskaras ar dzīves jēgas jautājumiem: "Kāpēc viss tas? Kāpēc es dzīvoju?" Pat jauna sieviete var sajust pagājušo gadu smagumu.
Ieteikums: attiekties pret izmaiņām saudzīgi, rūpēties par veselību un redzēt iekšējo transformāciju kā pieredzi. "Iekšējā konflikta pārdzīvošana var būt produktīva, ja attiecieties pret sevi ar uzmanību," uzsver Stepanova. Nav vērts pakļauties sociālo stereotipu spiedienam un steidzināt ģimenes dzīvi, tas var radīt iekšēju neapmierinātību.
Četrdesmit gadu krīze
Četrdesmit gadi bieži tiek uztverti kā dzīves vidus. Sieviete apkopo rezultātus un salīdzina sevi ar apkārtējiem: "Draudzene ir dzemdējusi trīs bērnus, bet es — nevienu", "Klasesbiedrene ir kļuvusi par direktori, bet es — menedžere".
Kā tikt galā: godīgi novērtēt savas vēlmes. "Ja jūs joprojām neesat mēģinājusi mainīt situāciju, tas nozīmē, ka jums ir ērti dzīvē, ko esat radījusi," saka psihoterapeits. Ir svarīgi rūpēties par veselību, uzturēt formu un gatavoties hormonālām izmaiņām.
Piecdesmit gadu krīze
Klimakss pavada garastāvokļa svārstības un fiziskas izmaiņas. Sieviete var sajust, ka ir palaidusi garām iespējas, pārāk daudz veltījusi sevi citiem, un parādās jauni tieksmes uz pašrealizāciju vai attiecībām.
Kā tikt galā: saprast, ka daudzi pārdzīvojumi ir saistīti ar hormonālām izmaiņām. "Nepieciešams rūpēties par veselību, pieņemt savu vecumu un baudīt sajūtas," iesaka Stepanova. Vecuma pieņemšana atver jaunas iespējas emocionālajā sfērā.
Septiņu gadu krīze
Pēc klimaksa iestājas relatīva psiholoģiskā komforta periods. Tomēr līdz septiņdesmit var parādīties bailes no atkarības un nespēka.
Ieteikumi: nemanipulēt ar bērniem un mazbērniem caur slimībām. "Saziņa būs pilnvērtīga, ja iziesiet no upura lomas un veidosiet attiecības kā ar interesantu un tuvu cilvēku," skaidro eksperte. Saglabājiet aizraušanās un atrodi jaunas nodarbes, kas sniedz prieku.
Avots: Pomada.cc
Atstāt komentāru