Katra māte vismaz reizi saskārusies ar šo scenāriju: jūs atnākat no darba, vakariņas gandrīz gatavas, bet vietā mierīgas vakara — drāma pie galda. Bērns atsakās sēdēt pie mācībām. Garlaicīgi. Neskaidri. Negribu. Pārliecināt, pārliecināt, piekāpties vai kliegt? Nekas nedarbojas. Pirmajā mirklī tas šķiet kā parasta bērnu stūrgalvība vai slinkums. Bet atteikšanās no mājas darbu veikšanas var slēpt pavisam citus cēloņus — neacīmredzamus, dziļus, kas pievēršot uzmanību, daudz ko izskaidro.
Eksperte - Valentīna Krasņikova, stratēģiskās audzināšanas eksperte
Cēlonis 1: Bērnam nav izpratnes par «kāpēc»
Daudzi bērni nemācās ne tāpēc, ka viņi ir muļķi, stūrgalvīgi vai slinki, bet tāpēc, ka neredz šajā jēgu. Mēs, pieaugušie, bieži aizmirstam: skolas uzdevumi — tas nav mērķis, bet līdzeklis. Bet, ja bērnam nav paskaidrots, kāpēc viņš māca daļas, raksta izklāstu vai zīmē trīsstūrus, viņa motivācija izsīkst.
Mūsdienu bērni aug informācijas plūsmā. Viņi redz, ka pieaugušie pelna naudu un kļūst veiksmīgi ne vienmēr pateicoties skolas piecniekiem. Un, ja viņiem nav norādīta B punkts — par ko viņi vēlas kļūt, uz ko tiecas, kāpēc vispār mācīties, — viņi sāk uztvert stundas kā bezjēdzīgu pienākumu.
Ko darīt:
-
Kopā ar bērnu apspriediet viņa sapņus, vēlmes un mērķus.
-
Pastāstiet, kā zināšanas no skolas palīdzēs viņam tos sasniegt.
-
Parādiet reālus cilvēkus, kuriem mācības kļuva par soli pretī sapnim.
-
Ja bērns saprot, kāpēc viņš to dara, viņš pārstāj pretoties.
Cēlonis 2: Pārkāpta lomu hierarhija ģimenē
Tas skan neparasti, bet daudzās ģimenēs bērni faktiski pārvalda pieaugušos. Vecāki cenšas «vienoties», «būt draugiem», «ne traumēt». Rezultātā bērns jūt: viņš var nepaklausīt, strīdēties, diktēt nosacījumus. No vienas puses — brīvība, no otras — pilnīga apjukums un iekšējās atbalsta trūkums.
Mājasdarbs kļūst par kaujas lauku nevis starp uzdevumiem un skolēnu, bet starp vecākiem un bērnu. Tā ir cīņa par kontroli, par robežām. Un vienmēr zaudē tas, kurš ir vājāks — visbiežāk gan vecāki, gan pats bērns.
Ko darīt:
-
Maigi, bet skaidri atgūt vecāku lomu: ne kā uzraugam, bet kā ceļvedim. Iestatīt robežas: ne ultimāti, bet skaidri noteikumi.
-
Ne «dot brīvību», bet virzīt — ar cieņu, bet stingri.
-
Bērni jūt, kad aiz vecāku vārdiem stāv spēks, pārliecība un struktūra. Un tad mājasdarbs pārstāj būt manipulācijas veids.
Cēlonis 3: Nav sistēmas un kārtības
Ja bērnam nav skaidra režīma, konkrēta laika mājas darbu veikšanai, komfortablas darba vietas un izpratnes, ar ko sākt — viņš katru dienu atradīsies priekšā jaunai kalnai. Nogurums, pārslodze, prokrastinācija — viss tas ir haosa sekas.
Kārtība bērna galvā sākas ar kārtību mājās. Ja mamma pastāvīgi ir stresā, bērns neiemācīsies organizēt sevi vienkārši ar pirksta snapu. Pat visspējīgākie bērni nemācās tikai tāpēc, ka neprot sevi organizēt.
Ko darīt:
Iestatīt ikdienas laiku mācībām un atpūtai.
-
Kopā ar bērnu uzrakstiet algoritmu: ko darīt pirmajā, otrajā, trešajā.
-
Pārvērst mācības par ieradumu: vienkāršu, regulāru un paredzamu.
-
Organizācija ne tikai palīdz veikt mājasdarbu, bet arī māca bērnam pārvaldīt savu dzīvi.
Ko svarīgi atcerēties
Atteikšanās no mājasdarbiem — tas nav par slinkumu. Tas ir par motivācijas trūkumu, neuzticību, vāju struktūru un izsistām robežām. Un šajās situācijās nedarbojas ne draudi, ne «pārdošana ar piecniekiem», ne pastāvīgas atgādināšanas.
Darbojas tikai:
-
jēgpilni mērķi,
-
skaidras lomas,
-
un veselīga sistēma.
Pat ja bērns šodien raud par matemātiku, tas nav iemesls panikai. Tas ir aicinājums paskatīties dziļāk. Vecāku loma — tas nav tikai uzraudzība, bet arī stratēģija. Un, ja mēs vēlamies izaudzināt nobriedušu, stipru personību — mums jāiet uz šo mērķi ar izpratni, pacietību un skaidrību.
Atstāt komentāru