
Stāstām, kāpēc tēva līdzdalība bērna dzīvē veido pārliecību, atbildību un iekšēju mieru. Kad runa ir par audzināšanu, daudziem joprojām ieslēdzas senais scenārijs: mamma nodarbojas ar bērniem, tēvs pelna. It kā viņš ir izdarījis savu darbu – atnesis mājās ēdienu, bet tālāk lai mamma tiek galā. Bet šis pieejas vairs nedarbojas. Šodien tēva loma nav par "maku", bet par līdzdalību. Patiesu. Dzīvu. Bez "atmazkām" un šabloniem.
Kāpēc tēva klātbūtne ir vairāk nekā vienkārši "būt mājās"
Mūsdienu psihologi (un ne tikai viņi) jau sen ir pamanījuši: bērni, kuru dzīvē aktīvi piedalās tēvs, aug pārliecinošāk. Viņiem labāk veicas ar pašvērtējumu, vieglāk ir ar disciplīnu, vieglāk ir ar komunikāciju.
Un runa nav tikai par kopīgiem apmeklējumiem futbolā. Bērni uztver visu – no intonācijām līdz mikrojestiem. Kad blakus ir tēvs, bērnam veidojas pamatjūtas drošības. Pasaule šķiet mazāk haotiska, jo blakus ir kāds, kurš ir mierīgs, iztur sitienus un nepazūd pie pirmajām konflikta pazīmēm.
Zēnam – piemērs, meitenei – orientieris
Zēnam tēvs nav tikai piemērs, kā "jāuzvedas". Tas ir spogulis, kurā viņš mācas saprast, ko nozīmē būt vīrietim – nevis pa televizoru, bet patiesi. Kā reaģēt, kad kaut kas neizdodas. Kā turēt vārdu. Kā tikt galā ar dusmām. Viss šo zēns nedzirdēs lekcijās – viņš to vienkārši nolasīs no tēva uzvedības.
Meitenei tēvs ir pirmais vīrietis, kurš rāda, kā pret viņu var attiekties: ar cieņu, uzmanību un rūpēm. Un tieši šī pieredze kļūst par paraugu nākotnes attiecībām. Ja tēvs bija emocionāli pieejams, meitenei ir vieglāk atšķirt, kur ir veselīga uzmanība, bet kur ir manipulācija.
Kļūda numur viens: "es jau tā visu daru jums"
Daudzi vīrieši patiesi uzskata, ka pilda savu "tēva funkciju", kad vienkārši nodrošina ģimeni. Tas, protams, ir svarīgi. Bet emocionāla neesamība netiek kompensēta ar jaunu automašīnu vai dārgām rotaļlietām. Bērni nemēra mīlestību pēc čekiem – viņi to izjūt.
Nav nepieciešams būt ideālam tēvam. Pietiek būt blakus. Paklausīties, kad bērns stāsta par muļķībām, kas viņam ir visa drāma. Spēlēt ne "pēc formas". Aiziet kopā pēc saldējuma, vienkārši tāpēc, ka gribas. Tas nav par stundu skaitu, bet par uzmanības kvalitāti.
Patiesa tēva loma ir spēks, nevis vājums
Un jā, būt iesaistītam tēvam nenozīmē zaudēt vīrišķību. Tieši pretēji. Mūsdienās spēt izteikt jūtas, būt emocionāli zinošam un nebaidīties no tuvības – ir daudz foršāk nekā vienkārši būt "barotājam".
Pasaule mainās, un "klusā tēva ar avīzi" tēls ir palicis kaut kur deviņdesmitajos. Šodien tēvs ir cilvēks, kurš ne tikai zina, kādas atzīmes saņem viņa bērns, bet arī to, ka viņa dēlam ir pirmā mīlestība, bet meitai – satraucošs sacensības brīdis vingrošanā.
Atstāt komentāru