Sezonālā depresija: kāda saistība ar saules gaismu 0

Woman
BB.LV
Sezonālā depresija: kāda saistība ar saules gaismu

Daudzi cilvēki rudenī novēro enerģijas samazināšanos, apātiju vai uzbudināmību. Ja spēka izsīkums saglabājas nedēļām, tam pievienojas miega traucējumi, raudulība vai bezspēka sajūta — tas jau ir iemesls vērsties pie speciālista.

Eksperte - Irina Šatunova, ārsts-psihiatrs

Depresiju bieži nenovērtē, norakstot tās simptomus uz nogurumu, laika apstākļiem vai rakstura iezīmēm. Bet tā nav vājība un ne pagaidu noskaņojums. Depresija ir garīga slimība, kas ietekmē emocijas, domāšanu, fizisko stāvokli un gribu. Šis stāvoklis prasa uzmanību un profesionālu palīdzību.

Depresija nav tikai pagaidu skumjas pēc nepatīkama notikuma vai pārdzīvota stresa. Tā ir slimība, kurā novēro patoloģiski samazinātu noskaņojumu (hipotīmija), ko pavada noturīga negatīva sevis, savas dzīves un nākotnes vērtējuma sajūta.

Kā tā izpaužas

Emocionālā sfēra. Cilvēks jūtas tukšs, apātisks, zaudējis interesi par to, kas agrāk iepriecināja. Izzūd spēja gūt prieku pat no ierastām lietām. Šis stāvoklis tiek saukts par anhedoniju.

Kognitīvā sfēra. Rodas grūtības ar koncentrēšanos, samazinās atmiņa, parādās uzmācīgas, pesimistiskas domas, vainas sajūta, bezjēdzības un niecības sajūta.

Fiziskais stāvoklis. Bieži pacienti sūdzas par pastāvīgu nogurumu, miega traucējumiem, kas izpaužas kā bezmiegs vai pārmērīga miegainība. Mainās apetīte — tā var samazināties vai, tieši otrādi, palielināties. Parādās somatiskas sūdzības: galvas, muskuļu, vēdera sāpes. Kustības un runa var kļūt lēnas.

Gribas sfēra. Pat vienkāršas darbības, piemēram, piecelties no gultas vai nomazgāties, prasa milzīgas pūles. Cilvēks izjūt sajūtu, ka nav iespējams uzsākt neko.

Kāpēc rodas depresija

Cēloņi gandrīz vienmēr ir kompleksie. Vienam cilvēkam darbojas bioloģisko un psiholoģisko faktoru kombinācija, citam depresiju var izraisīt stress, ilgstoša psiholoģiskā spriedze vai hroniskas slimības.

1. Bioloģiskie cēloņi:

● Mantojuma nosliece: risks ir augstāks, ja tuviem radiniekiem bijuši depresīvi epizodes.

● Neirotransmiteru ķīmisko vielu līdzsvara traucējumi smadzenēs: serotonīna, dopamīna un noradrenalīna.

● Hormonu izmaiņas: pēcdzemdību periods, menopauze, vairogdziedzera un citu iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumi.

2. Psiholoģiskie faktori:

● Psiholoģiskas traumas un stress bērnībā.

● Personības iezīmes: augsta trauksme, perfekcionisms, zema pašvērtējuma sajūta.

3. Sociālie un ārējie apstākļi:

● Tuvo cilvēku zaudējums, šķiršanās, problēmas attiecībās.

● Viensēta, izolācija.

● Finanšu grūtības, profesionālas krīzes.

● Hronisks stress un emocionāla izsīkšana.

4. Pavadījošie stāvokļi:

● Somatiskas slimības: no diabēta un sirds slimībām līdz onkoloģijai un Parkinsona slimībai.

● Hroniskas sāpes.

● Psihotropo vielu lietošana.

● Insulta, demences sekas.

Kas ir sezonālā depresija un kāpēc tā rodas

Sezonālā depresija ir depresīvā traucējuma forma, kas attīstās noteiktā gada laikā, visbiežāk rudens-ziemas periodā, un pakāpeniski izzūd ar pavasara iestāšanos. Galvenais izraisītājs tiek uzskatīts par saules gaismas samazināšanos.

Kas notiek organismā

Traucējas bioloģiskie ritmi. Nepietiekama dabiskā apgaismojuma dēļ izjūk „iekšējo pulksteņu” — cirkadiāno ritmu darbs. Tas ietekmē miega un nomoda ciklus: cilvēks no rīta kļūst miegains un izjūt nogurumu dienas laikā.

Mainās neirotransmiteru līdzsvars. Gaisma regulē serotonīna līmeni — vielu, kas ietekmē noskaņojumu. Saīsinoties gaismas dienai, tā sintēze samazinās, bet melatonīna (miega hormona) ražošana, tieši otrādi, palielinās. Paaugstināts melatonīna līmenis saistīts ar apātijas un miegainības sajūtu.

Attīstās D vitamīna deficīts. D vitamīns veidojas ādā ultravioletā starojuma ietekmē un piedalās noskaņojuma regulēšanā, tostarp caur serotonīna sintēzi. Tā deficīts pastiprina depresijas simptomus.

Ko svarīgi atcerēties

Depresiju bieži sajauc ar parastu nogurumu, motivācijas trūkumu vai rudens skumjām. Bet tā ir slimība, un tai jāpieiet nopietni. Ja jums vai jūsu tuviniekiem arvien biežāk nav spēka ikdienas darbiem, noskaņojums ir nestabils, un miega režīms ir izjaukts — negaidiet, ka tas pāries pats. Savlaicīga vēršanās pie ārsta palīdzēs uzlabot stāvokli.

BB.LV redakcija
0
0
0
0
0
0

Atstāt komentāru

LASI VĒL