Vai jūsu bērns ir gatavs uzzināt par seksu? Bet kā par to runāt bez kauna? Psiholoģe dalās ar noslēpumiem delikātai sarunai.
Eksperts - Irina Merkulova, psiholoģe
Seks ir dabiska dzīves daļa, tomēr apspriest šo tēmu ar bērniem kādā veidā ir grūtāk nekā kvantu fiziku, un pat vispaļāvīgākie vecāki, dzirdot «neērti» jautājumus, dažkārt zaudē valodu. Daudzi atlikt sarunu par noslēpumaino, cerot, ka «kaut kā viss noskaidrosies pats», vai pat pārliek atbildību uz skolu, internetu vai vienaudžiem.
Kāpēc tieši vecākiem jābūt pirmajiem, kas saviem bērniem izskaidro dzimumattiecību pamatus? Ko un kā vajag teikt, lai dialogs «par to» veidotos viegli, un bērns saņemtu maksimāli patiesu, emocionāli neitrālu un vecumam atbilstošu informāciju? Par to mūsu rakstā.
Kāpēc klusēšana ir sliktākais variants?
Vecāku klusēšana vai nenoteiktība nepasargā bērnus, bet tikai atstāj viņus vienus ar minējumiem, mītiem, un iespējams, pat sagrozītām izpratnēm par seksu. Galu galā, ja bērns uzdod intīmus jautājumus, viņš, protams, saņems atbildes, un, ja ne no vecākiem, tad no malas: no draugiem, internetā, nejaušās sarunās. Un nav nekādas garantijas, ka šī informācija būs pareiza un piemērota bērna uztverei.
Turklāt atklāta saruna veido uzticību starp ģimenes locekļiem. Ja no agrīniem gadiem bērns pieradīs mierīgi un bez kauna apspriest «neērtas» tēmas, viņš zinās, ka var vērsties pie jums ar jebkuru jautājumu – tostarp pusaudžu vecumā, kad tēmas par seksu, attiecībām un personīgajām robežām kļūst īpaši aktuālas.
Kāpēc tieši vecāki? Galvenie iemesli, kāpēc nepārlikt atbildību
Vecāki vislabāk pazīst savu bērnu: viņa attīstības līmeni, emocionālo briedumu, spēju uztvert informāciju. Viņi var izvēlēties pareizos vārdus, laikus pamanīt interesi vai satraukumu un atbildēt tā, lai nesabiedētu un nepārprastu.
Protams, bērns var dzirdēt par seksu arī no citiem cilvēkiem, bet šie skaidrojumi var būt vai nu pārāk primitīvi — no sērijas «bērni atrod kāpostā» — vai, otrādi, pārāk atklāti un pat traumējoši. Vecāks var dozēt informāciju un pasniegt to maksimāli saudzīgi, balstoties uz savu pieredzi un intuīciju.
Kad uzsākt «neērtas» sarunas?
Šeit nav universālas atbildes – viss atkarīgs no konkrētā bērna. Kāds jau trīs gadu vecumā interesējas, no kurienes viņš parādījās, bet kāds neizrāda interesi par šo tēmu līdz desmit gadu vecumam.
Galvenais noteikums vecākiem — neizdarīt spiedienu uz notikumiem, bet arī neizvairīties no sarunas, ja bērns vēlas saņemt atbildes. Ja viņš jautā – tas nozīmē, ka ir gatavs dzirdēt atbildi. Ja klusē – var maigi iniciēt sarunu: piemēram, apspriest grāmatas par cilvēka ķermeni vai multfilmas, kurās skarta dzimšanas tēma.
Kā pastāstīt patiesību un neapkaunoties: sagatavošanās vecākiem
Pirmkārt, ir svarīgi pašiem izprast tēmu. Protams, mācīties attiecīgos medicīnas terminus nav nepieciešams, bet padomāt, kā labāk izstāstīt par intīmo cilvēka dzīves pusi vienkāršiem vārdiem – noteikti ir vērts. Var, piemēram, iegūt atbalstu no literatūras par bērnu psiholoģiju vai specializētiem rakstiem par jauniešu seksuālo izglītību.
Ne mazāk svarīgs ir iekšējais noskaņojums: ja vecāks pats jūtas neērti vai baidās no sarunas, bērns to sajutīs un nolems, ka tēma ir kaunīga. Tāpēc pirms sarunas ir noderīgi nomierināties un koncentrēties uz galveno: jūs nelasāt bērnam lekciju, bet palīdzat viņam saprast pasauli.
Kā radīt komfortablu atmosfēru: bērna sagatavošana
Vislabāk ir sākt sarunas par vīriešu un sieviešu ķermeni un dzimumattiecībām pakāpeniski, ikdienas situācijās. Piemēram, peldoties var nosaukt bērnam ķermeņa daļas un pastāstīt, ka dažas no tām ir intīmas, un tās nedrīkst rādīt svešajiem.
Ja bērns ir redzējis grūtnieci, var apspriest ar viņu, kā aug mazulis un kā viņš pats ir attīstījies un kļuvis vecāks. Galvenais – likt saprast, ka par šo tēmu var runāt mierīgi, bez kauna.
Par ko runāt: īss «ceļvedis» pa vecumiem
Sākt vajag ar vienkārša: izskaidrojiet, ka cilvēku ķermeņi ir atšķirīgi, bet katrs – skaists savā veidā.
Pārrunājiet par personīgajām robežām: piemēram, pastāstiet, ka neviens nav tiesīgs pieskarties cilvēkam bez viņa piekrišanas.
Ar laiku var pievienot detaļas: pirmsskolas vecuma bērnam pietiek zināt, ka bērni parādās no mīlestības starp mammu un tēti, jaunākajam skolēnam – ka ieņemšanai nepieciešamas vīriešu un sieviešu šūnas, bet pusaudzim svarīgi pastāstīt par fizioloģiskām izmaiņām organismā, nodot kontracepcijas nozīmi un brīdināt, ka intīmās attiecības jāsāk tikai ar abpusēju piekrišanu un apzināšanos par atbildību par sekām.
Mamma, tētis vai abi uzreiz: kam jāuzsāk saruna
Ideāli, ja dialogam ir atvērti abi vecāki, tomēr, ja viens jūtas neērti, labāk, ja sarunu vada tas, kam tas ir ērtāk.
Un, protams, nav obligāti, lai ar meitu par seksu runātu tikai mamma, bet ar dēlu — tētis. Pat ja ģimene ir nepilna, jebkurš no vecākiem ir pilnīgi spējīgs izskaidrot bērnam visu nepieciešamo, pat ja tā ir «ne viņa» dzimuma tēma.
Kā pēdējais līdzeklis – ja jūtat neērtības, varat teikt: «Es arī pats/pati ne visu zinu un saprotu, bet nāc, izpētīsim kopā».
«Es baidos»: padomi satrauktiem vecākiem
Baidīties no «pieaugušo» tēmām sarunā ar bērnu – tas ir normāli. Bet vēl biedējošāk ir atstāt viņu bez atbalsta vai likt kaunēties par dabiskiem jautājumiem. Tāpēc nav obligāti būt ideālam stāstītājam — pietiek būt godīgam. Ja nezināt atbildi – sakiet «Lielisks jautājums, nāc, meklēsim informāciju kopā». Ja jūtaties neērti – atzīstiet «Man arī ir neērti, bet tas ir svarīgi».
Galvenais – nerunāt klusējo un neizvairīties no mijiedarbības: godīga un uzticama saruna šodien pasargās bērnu no daudziem kompleksiem un kļūdām nākotnē.
