Siliņa «iepauzē» vēja elektrostacijas «K2 Ventum» būvniecības akceptu 0 43

Valdība otrdien, 28. aprīlī, bija plānojusi lemt par būvniecības akceptu vēja elektrostacijai "K2 Ventum", tomēr patlaban Siliņa norādījusi, ka sēdē tiks uzklausīti visu iesaistīto pušu viedokļi un KEM dialogs būs jāturpina, kas nozīmē, ka gala lēmums par šī projekta akceptu vēl netiks pieņemts.

Siliņa norāda, ka Latvijai ir svarīgi attīstīt elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem, jo tas stiprina Latvijas enerģētisko neatkarību un drošību. Taču, viņasprāt, šādi projekti ir jāvirza atbildīgi, uzklausot vietējās kopienas un pašvaldības.

Viņa papildina, ka par rīkojuma projektu saistībā ar Pāvilostas vēja parku "K2 Ventum" viņa ir saņēmusi daudzus vietējo iedzīvotāju iebildumus, kā arī papildu informāciju, kas vēl ir rūpīgi jāizvērtē.

Latvijai ir svarīgi attīstīt elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem, jo tas stiprina mūsu enerģētisko neatkarību un drošību. Taču šādi projekti ir jāvirza atbildīgi, uzklausot vietējās kopienas un pašvaldības.

Par rīkojuma projektu saistībā ar Pāvilostas vēja parku…

— Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 (@EvikaSilina) April 27, 2026

Otrdien, 28. aprīlī, valdība plāno lemt arī par vēja elektrostaciju "Eko Ziemeļi" un "Kurzeme" būvniecības akceptu.

Informācija Tiesību aktu portālā liecina, ka vēja elektrostaciju parku "K2 Ventum" paredzēts būvēt Dienvidkurzemes novadā. Turbīnu skaits paredzēts līdz 46, bet vienas turbīnas jauda būs no 6,2 līdz septiņiem megavatiem (MW). Kopējais saražotais apmērs paredzēts līdz 1038 gigavatstundām (GWh) gadā.

Savukārt vēja elektrostaciju parku "Kurzeme" paredzēts būvēt Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā. Turbīnu skaits paredzēts līdz 21, savukārt vienas turbīnas jauda būs no sešiem līdz 7,2 MW. Kopējais saražotais apmērs paredzēts līdz 661 GWh gadā.

Vēja elektrostaciju parku "Eko Ziemeļi" paredzēts būvēt Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos. Turbīnu skaits paredzēts līdz 20, savukārt vienas turbīnas jauda būs no 6,2 līdz 7,2 MW. Kopējais saražotais apmērs paredzēts līdz 536 GWh gadā.

Vienlaikus otrdien, 28. aprīlī, aktīvisti plāno rīkot piketu Rīgā pie Ministru kabineta ēkas pret trīs vēja parku būvniecību, aģentūru LETA informēja protesta pasākuma rīkotāju pārstāve Sandra Stepiņa.

Protesta akcijas rīkotāji uzskata, ka elektrostaciju parks "K2 Ventum" degradēs vienu no Latvijas vērtīgākajām piekrastes teritorijām.

Platformā "Manabalss.lv" iniciatīvu "Par Kurzemes piekrasti bez vēja elektrostacijām" parakstījuši vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju, skaidro protesta rīkotāji.

Protesta akcija iecerēta plkst. 12.30. Protestētāji pulcēsies pie Ministru kabineta ēkas Rīgā, Brīvības bulvārī 36.

KEM skaidro, ka 2022. gada 5. oktobrī stājās spēkā likums "Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums", kas paredz, ka par vēja parkiem ar jaudu virs 50 MW galīgo lēmumu par akceptu pieņem Ministru kabinets.

Tāpat Ministru kabineta sēdē otrdien, 28. aprīlī, plānots skatīt KEM sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas paredz izvērtēt turpmākās piemērošanas lietderību likumam par enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtību.

Informācija Tiesību aktu portālā liecina, ka minēto likumu plānots atzīt par spēku zaudējušu, vienlaikus nodrošinot attiecīgo lietderīgo normu pārņemšanu citā normatīvā.

KEM secinājusi, ka likums bija pamatots risinājums 2022. gada apstākļos, kad bija nepieciešams steidzami stiprināt enerģētisko drošību, veicināt energoapgādes diversifikāciju un paātrināt atjaunojamo energoresursu projektu virzību. Tomēr pašreizējā situācijā atjaunojamo energoresursu attīstība Latvijā notiek arī bez likuma pilnvērtīgas piemērošanas, tostarp saules enerģijas attīstības mērķis pēc būtības jau ir sasniegts, savukārt sauszemes vēja elektrostaciju attīstībai nepieciešams vienots un sistēmisks regulējums, nevis paralēla speciāla kārtība. Turklāt likums rada nepamatotu dažādu interpretāciju un atšķirīgu izpratni par tā regulējumu.

KEM ieskatā likuma regulējums nav saglabājams, jo tas dublē Teritorijas attīstības plānošanas likuma sistēmu un nav ticis izmantots praksē.

Vienlaikus KEM norāda, ka nozīmīgākā likuma norma, lai paātrinātu vēja elektrostaciju īstenošanu, ir iespēja saņemt Ministru kabineta lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu pēc ietekmes uz vidi novērtējuma pabeigšanas. Šis ir viens no likumā paredzētajiem posmiem, kur praksē sākta tā piemērošana, jo vairāki vēja parku attīstītāji ir izvēlējušies virzīt projektu tieši Ministru kabineta akcepta lēmuma saņemšanai, nevis akcepta saņemšanai no attiecīgās pašvaldības.

Vienlaikus KEM uzsver, ka vispārējais tiesiskais regulējums jau paredz mehānismu, kādā Ministru kabinets var pieņemt akcepta lēmumu gadījumos, kad paredzētās darbības ietekme sniedzas pāri vienas pašvaldības robežām vai ir nepieciešama pārresoriska izšķiršanās.

Līdz ar to KEM skatījumā līdzšinējā speciālā kārtība būtu piemērojama tikai tiem projektiem, kuru virzība jau ir sākta likuma ietvarā. Patlaban Ministru kabineta akcepta lēmuma pieņemšanas stadijā ir trīs minētie vēja elektrostaciju projekti.