Mēle — veselības spogulis: par ko var pastāstīt mēles aplikums 0 268

Mēle un aplikums veselam cilvēkam: galvenās pazīmes

Galvenais rādītājs, ka ar jūsu organismu viss ir kārtībā, būs vienmērīga, gaiši rozā krāsas mēle ar plānu balto aplikumu. Organam jābūt mīkstam un nedaudz gludam, un kustības ar to nedrīkst radīt nepatīkamas sajūtas.

Normālu aplikumu viegli atpazīt pēc šādām pazīmēm:

• Tas parādās pēc miega, ēšanas vai mitruma trūkuma organismā.

• Vieglā veidā noņemams tīrīšanas procesā.

• Var īslaicīgi mainīt krāsu pēc dažiem produktiem, piemēram, bietēm, šokolādes, melnā tējas.

• Caur to pietiekami skaidri saskatāma mēles virsma.

• Tam nav nepatīkamas smakas.

Kas ir patoloģisks aplikums?

Neveselīgs aplikums var būt dažādās formās: pēc krāsas, blīvuma, konsistences, smakas. Kopā ar to mainās arī mēles struktūra. Tas ir svarīgs signāls, ka organismā ir kāda novirze un ir jāsāk ārstēt pamatslimību. Arī smēķēšana negatīvi ietekmē — dzeltenīgs tonis uz mēles un zobiem kļūst pastāvīgs un grūti noņemams.

Plānojiet vizīti pie zobārsta, ja esat pamanījuši:

• aplikumu, kas paliek pat pēc regulāras tīrīšanas;

• izmaiņas tā krāsā vai konsistencē;

• nepatīkamu smaku, kas nepazūd pēc skalošanas līdzekļa.

Šādi simptomi var būt saistīti ar:

• gremošanas orgānu darbības traucējumiem;

• elpošanas sistēmas slimībām — astmu, tuberkulozi, bronhītu;

• elpceļu infekcijām;

• iekaisuma procesiem mutes dobumā;

• pH līdzsvara izmaiņām medikamentu lietošanas laikā;

• imunitātes samazināšanos.

Patoloģisks aplikums: raksturojums pēc krāsas

• Balts. Ja tas ir plāns un viegli noskalojams — tas ir labs rādītājs. Bet blīvs, biezpienveidīgs aplikums norāda uz sēnīšu infekciju. Papildus iemesli var būt avitaminoze, intoksikācija vai protēžu nēsāšana.

• Pelēks. Šāds tonis bieži parādās pēc ilgstoša antibiotiku kursa, kas traucē mikrofloru, kā arī pie gremošanas trakta slimībām.

• Dzeltens. Uzskatāms par vienu no izteiksmīgākajiem signāliem par problēmām ar aknām un žultspūsli. Īpaši satraucoši, ja tas apvienojas ar rūgtu garšu mutē.

• Brūns. Var norādīt uz nopietnām gremošanas traucējumiem. Tas bieži parādās arī smēķētājiem un stipras kafijas vai šokolādes mīļotājiem.

• Oranžs. Bieži sastopams pie gastrīta — kuņģa sulas iekļūšanas mutē dēļ.

• Zils. Šāds tonis reti paliek nepamanīts: tas var norādīt uz sirds darbības traucējumiem, problēmām ar nierēm vai smago metālu saindēšanos. Bieži pavada vājums un reiboņi.

• Zaļš. Uzskatāms par visretāko variantu un parasti saistīts ar nopietniem aknu darbības traucējumiem.

• Melns. Var būt acidozes, akūtu infekcijas procesu, Krona slimības vai smagas svina saindēšanās pazīme.

Kā uzturēt mēles higiēnu?

Maldi, ka pietiek tikai ar zobu tīrīšanu, ir ļoti izplatīti. Uz mēles nosēžas milzīgs skaits baktēriju un mikroskopisku pārtikas daļiņu. Tās ne tikai provocē nepatīkamu smaku, bet arī kļūst par iekaisumu cēloni mutes dobumā.

Regulāra mēles tīrīšana palīdz:

• saglabāt elpas svaigumu;

• samazināt kariesa un smaganu iekaisuma risku;

• uzlabot garšas uztveri;

• stiprināt vietējo imunitāti gļotādā.

Ieteicams tīrīt mēli divas reizes dienā — no rīta un vakarā. Ja veselības problēmu nav, tad tīriet to, līdz mēle kļūst rozā. Parasti šis process aizņem ne vairāk kā 30 sekundes.

Pēc galvenās zobu tīrīšanas un mutes skalošanas sāciet ar mēli. Izmantojiet speciālus instrumentus šim nolūkam: skrāpi, uzgali vai zobu birstes aizmugurējo pusi. Maigi spiediet instrumentu uz mēles, it kā to slaucot — no saknes līdz galam. Neizdariet spēku un neveiciet šķērsvirziena kustības, lai nesaskrāpētu tās virsmu. Pēc procedūras labi notīriet instrumentu. Un pēdējais solis — rūpīgi izskalojiet muti ar tīru ūdeni.