Planšetdatoru un bezgalīgu multfilmu laikmetā likt bērnam iemīlēt grāmatu ir gandrīz kā pārliecināt kaķi pieņemt vannu: misija ir sarežģīta, bet izpildāma. Galvenais — nepārvērst lasīšanu par pienākumu, bet pasniegt to kā baudu, piedzīvojumu un nedaudz maģijas. Stāstām par pieciem pārbaudītiem veidiem, kas palīdzēs jūsu bērnam brīvprātīgi nolikt ierīci malā, lai lasītu papīra lapas.
1. Sāciet ar personīgo piemēru
Bērni ir izcili imitatori, raksta eva. Ja mamma pārlūko telefonu, bet tētis sēž pie televizora, neviens motivācijas plakāts par lasīšanu nepalīdzēs. Ļaujiet bērnam regulāri redzēt jūs ar grāmatu. Nav obligāti jābūt gudrai klasikai — var būt viegla romāna, anekdošu krājuma vai pat kulinārijas grāmata.
Mazā stāsts: viena mamma atzina, ka viņas dēls "iedegās" lasīšanā, kad viņa kārtējo reizi tik ļoti iegrima romānā, ka aizmirsusi uzvārīt zupu. Bērns bija pārsteigts: "Mamma, grāmata ir svarīgāka par ēdienu?!" — un arī sāka lasīt, jo viņa mamma grāmatā atrada kaut ko neticamu.
2. Izvēlieties grāmatas, kas aizrauj, nevis tās, kas "jālas"
Pastāv vecāku slazds: dot bērnam "noderīgu" lasīšanu, lai attīstītos. Bet bērniem ir savs gaume. Un jā, tā var ietvert komiksus, grāmatas ar uzlīmēm un stāstus, kur katrā lapā notiek katastrofa. Nepasteidzieties nosodīt — ceļš uz klasisko literatūru dažreiz sākas ar komiksiem par supervaroņiem.
Ieteikums: dodieties kopā uz grāmatnīcu vai bibliotēku un ļaujiet bērnam izvēlēties. Efekts "mana grāmata" vairākkārt palielina vēlmi lasīt.
3. Lasiet kopā
Lasīšana vienatnē — labi, bet kopā — maģija. Tas ir jūsu personīgais laiks ar bērnu, kur nav steigas, telefonu un ikdienas rūpju. Ļaujiet tam būt vismaz 10 minūtēm pirms miega, kad viss pasaule ir aiz durvīm, bet jūs abi esat pirātu, dinozauru vai princeses pasaulē.
Bet, ja lasīšana tomēr tiek uztverta kā garlaicīga pienākums ("izlasi lapu un pastāsti, ko saprati"), motivācija izzūd. Bet, ja pievienojat šova elementu — viss mainās.
Piemērs: lasiet skaļi kopā ar bērnu, mainot balsis. Vienojieties, ka bērns "izrunā" vienu varoni, bet jūs — otru. Vai arī varat "atdzīvināt sižetu" ar lomu spēli pēc lasīšanas, kur mamma ir Lediņa Sniega, bet meita — meitene, kas iekritusi akā. Izdomājiet alternatīvus beigas.
Mazā stāsts: vienai daudzbērnu mammai ir "mīklu krūze" — tajā ir papīrīši ar jautājumiem par grāmatu sižetu, kurus viņa izvelk pēc lasīšanas. Bērni gaida šo brīdi vairāk nekā pašu pasaku.
4. Izveidojiet grāmatu stūrīti — mazu pasauli, uz kuru gribas atgriezties
Lasīšanai jābūt ar savu rituālu un vietu. Nevis vienkārši "sēdēt pie galda", bet "iesegties segu, ielej kakao, paņemt mīļāko spilvenu un iegrimt stāstā". Ļaujiet grāmatām būt bērna acu līmenī, lai viņš varētu tās pats paņemt.
Ieteikums: pievienojiet grāmatu stūrītim mazu lukturīti vai nakts gaismu zvaigznes formā — bērni dievina "noslēpumainas lasīšanas" atmosfēru.
5. Slaviniet par interesi, nevis par apjomu
Daudzi vecāki pieļauj kļūdu: prasa "piecas lapas dienā" un pēc tam nopietni skatās, ja bērns izlasījis tikai trīs. Rezultātā lasīšana pārvēršas par sacensību, nevis par baudu. Labāk slavējiet par emocijām: "Tu tik ļoti smējies par šo ainu — tas nozīmē, ka stāsts tevi aizrāva!"
Atcerieties: dažreiz viena teikuma izlasīšana ar interesi ir svarīgāka nekā 10 lapas "pārbaudei".
Mīlestība pret grāmatām nav pēkšņa uzplaiksnījums, bet silta sajūta, kas aug no kopīgām emocijām, mājīgām vakariem un bērna tiesībām izvēlēties, ko lasīt. Un, iespējams, kādu dienu jūs ar pārsteigumu atklāsiet, ka jūsu pusaudžs klusi devies gulēt… ar grāmatu zem spilvena un lukturīti rokā.
Atstāt komentāru