Visa patiesība par ūdeni: 6 populāri jautājumi un pareizie atbildes 0 145

Ieteikums «dzeriet vairāk ūdens» skan biežāk nekā jebkurš cits veselības atgādinājums. Pudele somā ir kļuvusi par gandrīz veselīga dzīvesveida simbolu, un strīdi par to, kurš ūdens ir veselīgāks, nepāriet jau daudzus gadus. Viens jautājums paliek neatbildēts – ko tad īsti dzert un cik daudz. Atbildes ir sniegtas tā, lai jums vairs nebūtu šaubu.

Cik daudz ūdens ir jāizdzer?

Standarta ieteikumi – «8 glāzes dienā» un «2 litri dienā». Bet zinātnisku pierādījumu nav.

Amerikas Nacionālais medicīnas institūts iesaka vīriešiem dzert apmēram 3,7 litrus šķidruma dienā, sievietēm – 2,7 litrus. Ir svarīgi, ka šajā skaitā ietilpst visa šķidruma: ūdens, zupas, dārzeņi, augļi, tēja, kafija (National Academies, 2004).

Eiropas Pārtikas drošības aģentūra piedāvā pieticīgāku variantu – 2,5 litrus vīriešiem un 2 litrus sievietēm.

Acīmredzot «pareizā» daudzuma nav. Norma ir individuāla un atkarīga no klimata, fiziskās aktivitātes un uztura. Sportistam vasarā karstumā nepieciešams vairāk, biroja darbiniekam ziemā – mazāk. Universāls rādītājs – slāpes un urīna krāsa: ja tā ir gaiša, jūsu organismam pietiek šķidruma.

Ko ūdens patiesībā dod organismam?

Ūdens – tas nav tikai veids, kā remdēt slāpes. Tas regulē ķermeņa temperatūru, mīkstina locītavu kustības, aizsargā muguras smadzenes, piedalās barības vielu un skābekļa transportēšanā, palīdz izvadīt vielmaiņas produktus;

Pētījumi rāda: adekvāta šķidruma uzņemšana uzlabo kognitīvās funkcijas, uzlabo uzmanības koncentrāciju un samazina nogurumu. Tiem, kas dzer pietiekami, ir mazāks risks veidot akmeņus nierēs un attīstīt hroniskas slimības.

Ūdens trūkumu ir viegli pamanīt: parādās galvassāpes, uzbudināmība, noguruma sajūta.

Vai pastāv atšķirība starp ūdens veidiem?

Šodien plauktos var atrast desmitiem variantu: attīrīts, destilēts, minerālūdens, gāzēts, sārmainais, ar vitamīniem un piedevām. Lielākajai daļai cilvēku nav svarīgi, vai tas ir destilēts ūdens vai minerālūdens. Galvenais – lai tas būtu drošs un atbilstu sanitārajām normām.

• Attīrīts un destilēts ūdens ir drošs, bet tajā nav minerālvielu. Veselam cilvēkam tas nav problēma, bet garša bieži tiek uztverta kā «plakana».

• Minerālūdens un avota ūdens satur kalciju un magniju, kas ir noderīgi kauliem un sirdij. Bet sastāvā var būt daudz nātrija – šāds ūdens nav ieteicams cilvēkiem ar hipertensiju.

• Gāzēts ūdens nekaitē, ja nav problēmu ar gremošanas traktu. Tas var pat palīdzēt tiem, kas grūti dzer «parasto» ūdeni. Bet saldie dzērieni pie tiem nepieder.

• Sārmainais ūdens tiek reklamēts kā līdzeklis pret visām slimībām, bet pierādījumu par tā īpašajām priekšrocībām nav.

• Ūdens ar vitamīniem un piedevām sniedz papildu mikroelementu daudzumu. Bet uzmanīgi izlasiet sastāvu: pārliecinieties, ka tas nav tikai mārketinga triks.

Vai ir atšķirība, dzert no krāna vai pudelēs pildītu ūdeni?

Lielākajā daļā attīstīto valstu ūdens no krāna tiek kontrolēts stingrāk nekā pudelēs pildīts ūdens. Šeit ir paradokss: pērkot pudeli veikalā, mēs bieži maksājam par to pašu produktu, kas plūst no krāna, tikai ar mārketinga uzlīmi.

Pudelēs pildīts ūdens arī rada slodzi uz ekoloģiju: plastmasa prasa pārstrādi, šādā ūdenī atrod mikroplastmasas pēdas. Krāns lielākajā daļā gadījumu nav sliktāks, un dažreiz pat drošāks, bet to ir jānoskaidro ar speciālu testu. Ir svarīgi neignorēt filtru un savlaicīgi to mainīt – tas uzlabo kvalitāti.

Kad ir vērts dzert filtrētu vai pudelēs pildītu ūdeni?

Reģionos ar vecu infrastruktūru, kur caurules var pievienot piemaisījumus ūdenim. Ir arī situācijas, kad komunālie dienesti brīdina par pagaidu kvalitātes samazināšanos. Šādos gadījumos filtrs ir praktisks risinājums.

Pudelēs pildīts ūdens ir nepieciešams ceļojumos, kur jūs neesat droši par ūdens kvalitāti no krāna, vai ārkārtas situācijās. Pārējā laikā – tas drīzāk ir ieraduma un psiholoģijas jautājums.

Vai 2 litri ūdens dienā ir mīts vai patiesība?

Mīts par «diviem litriem» pastāv jau kopš XX gadsimta vidus. Sākotnēji formulējums skanēja citādi: cilvēkam nepieciešami apmēram 2 litri šķidruma dienā, bet daļa no šī apjoma nāk no ēdiena. Pakāpeniski atruna pazuda, un ieteikums sāka tikt uztverts burtiski.

Aktuālie dati liecina, ka nav nepieciešams orientēties uz fiksētu skaitli. Viss ir individuāli: kādam pietiek ar 1,5 litriem, ja uzturā ir daudz augļu un dārzeņu, kādam vasarā karstumā nepieciešami 3 litri. Pareizāk ir orientēties uz organisma signāliem: slāpes sajūta, urīna krāsa un vispārējā pašsajūta.