Ir uzskats: jo agrāk sākt mācīt bērnam svešvalodu — jo labāk. Un tiešām, frāze «bērni uzsūc kā sūkļi» izklausās pārliecinoši. Izskatās, ka pietiek tikai ieslēgt mazulim angļu dziesmiņas no zīdaiņa gadiem — un pēc dažiem gadiem viņš runās kā mazais Šekspīrs. Bet vai viss ir tik vienkārši? Pedagogs-tulkotājs, tiešsaistes angļu skolas dibinātāja bērniem Karina Zagitova palīdzēja to noskaidrot.
Valoda kā attīstības spogulis
Jebkura iepazīšanās ar svešvalodu sākas nevis ar burtiem un noteikumiem, bet ar bērna psihes gatavību. «Ja bērna dzimtā valoda veidojas harmoniski — viņš laikā sāk čalot, izrunāt pirmos vārdus, veidot frāzes — tas nozīmē, ka pamats jaunajai valodai ir auglīgs. Bet, ja runā ir aizkavēšanās, nabadzīgs vārdu krājums vai grūtības ar skaņām, steiga ar angļu valodu var vairāk kaitēt, nekā palīdzēt,» — apgalvo pedagogs.
Šeit svarīgs ir līdzsvars: vispirms bērnam jāapgūst dzimtā valoda. Tā ir pamats, uz kura tiek būvēta visa pārējā valodu sistēma.
No dzimšanas: dabiska vide
Jā, bērns var dzirdēt svešvalodu burtiski no pirmajām dienām. Dziesmas, pasakas, multfilmas angļu valodā, saziņa ar vecākiem vai divvalodīgām auklēm — viss tas rada dabiskas ienirtas atmosfēru. Šādi bērni bieži izaug divvalodīgi: bez «akcenta» un ar organisku sajūtu, ka viņiem ir ne viena, bet divas valodu realitātes. Bet ir svarīgs «ja».
«Lai efekts būtu īsts, videi jābūt dzīvai un pastāvīgai. Angliski runājoša bērnudārza, kur bērni patiešām sazinās angļu valodā ikdienā, darbojas. Savukārt pulciņš „angļu valoda divas reizes nedēļā”, kur bērni atkārto atsevišķus vārdus mūzikas pavadībā, visbiežāk rada zināšanu ilūziju. It kā nodarbība pagāja jautri, bet stabils rezultāts nepaliek,» — stāsta Karina.
Un vēl viens nosacījums: vecāku iesaistīšanās. Ja mamma vai tētis paši nepārvalda valodu, bet patiesi iesaistās — dzied kopā dziesmiņas, spēlē ar kartiņām, atkārto vārdus — bērns jūt, ka tas ir svarīgi un interesanti. Bet, ja pieaugušais ir vienaldzīgs vai nav gatavs tērēt laiku, brīnums nenotiks.
No trīs gadiem: apzināšanās brīdis
Ir arī cits piegājiens: gaidīt, kamēr bērnam paliek trīs gadi. Šajā vecumā bērni jau pārliecinoši izmanto dzimto valodu, veido teikumus, aktīvi uzdod jautājumus. Viņi spēj atšķirt: «lūk, dzimtā valoda, bet šeit ir angļu valoda». «Daudziem bērniem tieši šajā periodā sākas spēle „tulkošanā”: viņi ar prieku mācas jaunus vārdus un salīdzina tos ar ierastajiem. No pedagoģiskā viedokļa trīs gadu vecums ir ērts arī ar to, ka bērni sāk apzināti atkārtot pieaugušā teikto. Ja iepriekš process bija tīri imitējošs, tad tagad parādās mācīšanās elements: bērns saprot, ka vārds „cat” nozīmē „kaķis”, un var to speciāli izrunāt,» — komentē pedagogs.
Agrīnas uzsākšanas priekšrocības
-
Fonētika bez akcenta. Agrīna ienirtā palīdz bērnam dzirdēt un reproducēt skaņas, kas pieaugušā ausij nav pieejamas.
-
Vieglums uztverē. Līdz 6–7 gadiem bērni patiešām vieglāk apgūst valodas nekā vēlāk.
-
Divvalodīgā elastība. Smadzenes, kas pieradušas pārlēkt starp sistēmām, attīstās plastiskāk.
Agrīnas uzsākšanas trūkumi
-
Atkarība no vides. Ja nav pastāvīgas saziņas, zināšanas ātri izzūd.
-
Slodze ģimenei. Laiks, nauda, vecāku iesaiste — viss tas ir obligāti resursi.
-
Pārslogošanas risks. Ja dzimtā runa vēl nav nostiprinājusies, angļu valoda var to «pārtraukt» vai izraisīt sajaukšanos.
Vai var sākt skolā?
Un ko darīt, ja vecāki dažādu iemeslu dēļ nevarēja nodot bērnu angļu valodā trīs gadu vecumā? Nekas briesmīgs. Sākt mācīties valodu var arī skolā — galvenais ir to darīt sistemātiski un laikā. Karina: «Optimāli — sagatavot bērnu gadu pirms uzņemšanas: iepazīstināt ar dziesmiņām, alfabētu, vienkāršiem vārdiem. Tad skolā angļu valoda nebūs sveša un biedējoša.
Jā, vecākam bērnam nāksies pielikt vairāk pūļu nekā mazulim divvalodīgā vidē. Bet sistemātiska darbība, regulāras nodarbības un ģimenes atbalsts spēj dot rezultātu ne sliktāku.»
Tātad, tomēr — no dzimšanas vai no trīs?
Viennozīmīga atbilde nav. Viss atkarīgs no apstākļiem:
-
Ja ģimenē ir divvalodīgi cilvēki, ja mamma vai tētis ir gatavi iesaistīties, ja blakus ir angliski runājoša vide — var sākt no dzimšanas.
-
Ja šādas iespējas nav, labāk gaidīt līdz trīs gadiem, lai apmācība kļūtu apzināta un organiskā.
«Jebkurā gadījumā svešvaloda nav sacensība laikā, bet ceļš, kur svarīgāka ir pastāvība nekā ātrums. Sākt var gan gadu, gan trīs, gan desmit — galvenais, lai tas notiktu ar mīlestību, pacietību un regularitāti,» — noslēdz mūsu eksperte.
Atstāt komentāru