Mīļākais darbs ne reizi vien kļuva par dizaineram glābiņu pat visdrūmākajos laikos. Un atkāpties no principiem par labu tendencēm Armani neplānoja.
Lielo dizaineru ēra neizbēgami tuvojas beigām — tieši tādu neiepriecinošu spriedumu pēdējos gados izsaka modes eksperti. 2019. gadā mūžībā aizgāja leģendārais Karls Lāgerfelds. 2023. gadā — Pako Rabans. 2024. gadā — Roberto Kavalli, bet 2025. gada 4. septembrī kļuva zināms par Džordžo Armani nāvi. Par to raksta woman
Dizaineram bija 91 gads, un viņš cieta no nopietnām veselības problēmām. Tās pat lika viņam izlaist pēdējos trīs zīmola šovus, taču neizsita viņu no darba principā. Džordžo Armani vienmēr sevi sauca par darba holiķi un tikai nesen sāka runāt par iespējamo mantinieku meklēšanu. Postenī Giorgio Armani kütūrē plānoja atstāt jau tuvākajā nākotnē, pēc zīmola 50. gadadienas svinībām, kurām viņš tā arī nesagaidīja. «Darbs ir anti-novecošanās serums,» — teica Armani un nemeloja. Par katru savu kolekciju tēlu viņš stāvēja personīgi, jo vēlējās redzēt modi tieši tādu, kādu to iedomājās pats.
Džordžo Armani bērnība noritēja Otrā pasaules kara laikā, taču vēl viens nopietns pārbaudījums dizaineram bija koronavīrusa pandēmija. Pēc tam, kad cilvēki palika ieslodzīti mājās, veikali slēdzās, un sarkanie paklāji tika atcelti, par augstās modes nāvi sāka runāt nopietni. Dizainerus biedēja, ka tuvojas masveida patēriņa kultūras virsotne, un pret ātro un lēto modi visvairāk sacēlās tieši Džordžo Armani. 2020. gadā viņš uzrakstīja atklātu vēstuli izdevumam WWD, izsakot savu sašutumu par modes industriju, kas bija novērtējusi pašu greznības būtību.
«Industrija, kādu mēs to pazīstam, ir nonākusi krīzē, kad luksusa segments ir pārņēmis ātrās modes metodes. Ja mani uzvalki tikai trīs nedēļas karājas veikalā, pirms tie noveco un tiek aizvietoti ar jauniem, maz atšķirīgiem produktiem, tad viss ir bezjēdzīgi. Es tā nestrādāju un uzskatu šo sistēmu par amorālu,» — teica Džordžo Armani.
Viņš atzina, ka turpmāk pārstāj sekot globālajām tendencēm un sekos tikai saviem principiem: nepārvērst kolekciju šovus par cirku, dot pietiekami daudz laika, lai apģērbs atrastu savu pircēju, un atrast sev spēku pārvarēt bailes palēnināties šajā bezgalīgajā skrējienā.
Savam mūža darbam, modei, Džordžo Armani palika uzticīgs līdz pēdējam, tomēr viņš to atrada ne uzreiz. Jaunībā viņš vienmēr iedomājās sevi par ārstu un pat divus gadus mācījās medicīnā, taču vēlāk saprata, ka nav savā vietā. Dienējot armijā, Džordžo Armani ieinteresējās par fotografēšanu, un tieši tas atvēra viņam ceļu uz augsto modi. Savu karjeru viņš sāka kā vitrīnu noformētājs modes veikalā, bet pēc dažiem gadiem sasniedza iepirkumu direktora amatu. Armani pirmais uzzināja par tendencēm, kas būs populāras nākamajos sezonos, un pat vairāk — prata tās prognozēt.
Tad viņš pirmo reizi sāka domāt par to, lai sāktu veidot savas kolekcijas un sāka zīmēt skices. Vien šī viena lieta nebija pietiekama, un tad Džordžo Armani nolēma izpētīt šo industriju no praktiskā viedokļa. Sešu gadu garumā viņš strādāja par personīgo asistentu slavenajam Itālijā dizaineram un uzņēmējam Nino Čerutti — zīmēja skices, veidoja paraugus un sēdēja pie šujmašīnas. Un tikai 1975. gadā viņš atvēra savu uzņēmumu.
Viss sākās ar apģērbu, taču pakāpeniski zīmola sortiments paplašinājās, un galu galā Armani impērija kļuva gandrīz bezgalīga: no augstās modes kleitām sarkaniem paklājiem līdz ziedu veikaliem Itālijā. Un vēl, papildus modei, dizainers ļoti mīlēja sportu un regulāri strādāja, tostarp, pie Itālijas olimpisko komandu formas dažādos gados.
Atstāt komentāru