Hārvarda astronoms pieprasa NASA skaidrojumu par to, ko patiesībā uz Sarkanās planētas atklājis marsroveris «Curiosity».
Noslēpumains cilindrisks objekts, aptuveni 20 centimetrus garš ar plakanu pamatni, pirmoreiz tika nofotografēts ar marsroveri «Curiosity» 2022. gadā, pētot Geila krāteri uz Marsa. Tagad tas atkal izraisījis diskusijas zinātnieku vidū. Daži uzskata, ka tas varētu būt NASA marsrovera aprīkojuma fragments, savukārt citi pieļauj, ka objekts varētu būt citas izcelsmes. Tā, piemēram, uzskata Hārvarda astronoms Avi Lebs, kurš pazīstams kā attīstītu ārpuszemes civilizāciju pastāvēšanas piekritējs, raksta «NDTV».
Pirmoreiz dīvainā cilindriskā objekta attēli tika atrasti starp neapstrādātajiem «Curiosity» kadriem, kad tas pētīja Eolida kalna pakāji — centrālo virsotni Geila krāterī uz Marsa. Spīdīgais objekts ir regulāras cilindriskas formas un aptuveni 20 centimetrus garš. Daudzi zinātnieki uzskata, ka tas ir cilvēka radīts objekts — iespējams, kāda aprīkojuma daļa, kas pieder pašam marsroverim vai nolaišanās modulim, ar kuru tas ieradās uz Marsa 2012. gadā.
«Curiosity» jau iepriekš bija zaudējis nelielas detaļas savā ceļojumā pa Marsu. Tā garums ir aptuveni trīs metri, platums — 2,8 metri, bet augstums — 2,2 metri. Tas sver gandrīz 900 kilogramus un ir aprīkots ar robotizētu roku 2,1 metra garumā, kā arī riteņiem ar 50,8 centimetru diametru.
Avi Lebs vērsies NASA ar aicinājumu izskaidrot objekta izcelsmi vai nosūtīt «Curiosity» pie tā, lai noskaidrotu, kas tas patiesībā ir. Līdz šim NASA uz šo aicinājumu nav reaģējusi un nav sniegusi oficiālu skaidrojumu.
Hārvarda zinātnieks norāda, ka šis noslēpumainais cilindrs, protams, varētu būt cilvēka radīts objekts, taču iespējama arī cita izcelsme. Avi Lebs gan nav paskaidrojis, ko tieši ar to domā — vai tas varētu būt neparastas formas akmens vai arī mākslīgs objekts, ko nav radījis cilvēks.
Zinātnieka ieskatā objekta izpēte var sniegt vērtīgu informāciju par tā izcelsmi, un tai būtu jābūt vienam no galvenajiem «Curiosity» uzdevumiem.
Pašlaik marsroveris «Curiosity» pēta Eolida kalna apakšējās nogāzes, aptuveni astoņu kilometru attālumā no atraduma vietas.
«Lai noskaidrotu šo noslēpumu, būtu loģiski atgriezties pie cilindra atrašanās vietas un izpētīt to tuvumā. Pie maksimālā «Curiosity» ātruma — 0,16 kilometri stundā — marsroveris varētu tur nokļūt dažu dienu laikā,» sacīja Lebs.
