Cik bīstami ir viltus skorpioni? 0 53

Viltus skorpioni ir unikāla kārta plašajā zirnekļveidīgo klasē. Atšķirībā no īstajiem skorpioniem šie radījumi ir pilnīgi nekaitīgi un cilvēkam nekādā veidā neapdraud. Viņiem nav indi ražojošu dziedzeru. Viltus skorpioni medī sīkus bezmugurkaulniekus, ar kuriem tie viegli tiek galā.

Viltus skorpions ir viens no izplatītākajiem mūsu māju iemītniekiem. Sakarā ar slepenu un pārsvarā nakts dzīves veidu to reti var ieraudzīt. Naktīs to var negaidīti sastapt vannasistabā vai tualetē — viltus skorpioni dod priekšroku mitrai videi.

Pasaulē ir vairāk nekā tūkstotis viltus skorpionu sugu. Lielākā daļa no tām dzīvo tropu reģionos, tomēr dažas ir pielāgojušās dzīvei mērenajās platuma grādos.

Pilsētu dzīvokļos visbiežāk sastopams grāmatu viltus skorpions (Chelifer cancroides, foto attēlā). Tas barojas ar grāmatu blusām, ko sauc par «grāmatu tārpiem», kā arī neatteiksies no maizes ērcītēm, maziem prusakiem un citiem sīkiem dzīvokļu iemītniekiem.

Dažkārt var redzēt viltus skorpionu, kas uzkāpis uz parastas istabas mušas, kura ir vairākkārt lielāka par to. Šis mazais plēsējs mierīgi pārvietojas uz sava upura, lēnām to ēdot. Tādējādi viltus skorpioni ir vieni no retajiem patiesi noderīgajiem cilvēku mājokļu iemītniekiem. Tie mums nekaitē un, atšķirībā no saviem tālajiem radiniekiem — zirnekļiem, nepina tīklus.

«Savvaļas» viltus skorpions no dzimtas Chernes visbiežāk sastopams zem vecu koku mizas, kur tas medī sīkus vietējos iemītniekus. Tas dod priekšroku lapkokiem un visbiežāk sastopams trūdošos ozolos un liepās. Zem priedes vai egles mizas to neatrast. Tāpat kā «māju» pārstāvji, «savvaļas» viltus skorpioni ir plēsēji un kopā ar zirnekļiem, augsnes ērcēm, zemes vabolēm un citiem sīkiem plēsīgiem faunas pārstāvjiem regulē dažādu zālēdāju sugu skaitliskumu, tostarp kaitēkļus.