Līdz šim konstatētie kiberuzbrukumi energoinfrastruktūrai ir "taustīšanās mēģinājumi", nevis mērķtiecīgi mēģinājumi ietekmēt AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pakalpojumu sniegšanas spēju, aģentūrai LETA norādīja AST pārstāve Līva Jāgere.
Kiberuzbrukumu apjoms energoinfrastruktūrai kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā palielinājies tādā pašā apmērā, kā kopumā valstī. Ir daudz krāpniecības un pikšķerēšanas mēģinājumu, un tie ir dažādi - no pavisam vienkāršiem, kurus ļoti viegli atpazīt, līdz smalkākiem, gudrākiem un ar individualizētu pieeju, norādīja kompānijā.
AST arī atzīmēja, ka kompānija kiberuzbrukumu riskus apzinās un mācās no citu valstu pieredzes, īpaši Ukrainas, kur nopietni uzbrukumi bija 2015. un 2016. gadā, kad tika ietekmēti energoapgādes pakalpojumi. 2022. gadā Ukraina jau bija gatava uzbrukuma scenārijiem un spēja tos novērst. Arī AST gatavojas šāda veida iespējamiem scenārijiem Latvijā, lai atvairītu mērķtiecīgus uzbrukumus kritiskajām sistēmām un spētu nodrošināt elektroapgādes pakalpojumu nepārtrauktību.
Mainīgajā ģeopolitiskajā situācijā fiziskās un kiberdrošības riski energosistēmās saglabājas. Tāpēc AST ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu investē kiberdrošības pasākumos infrastruktūras aizsardzībai un darbinieku izglītošanā, izveidots diennakts kiberdrošības centrs, kā arī AST cieši sadarbojas ar nacionālajām kiberdrošības iestādēm.
Lai novērstu potenciālos riskus, AST ir cieša ikdienas sadarbība ar informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju "Cert.lv", kas kritiskās situācijās norit pastiprinātā režīmā. Piemēram, sinhronizācijas laikā AST speciālisti uzraudzīja un monitorēja kibertelpu, bet "Cert.lv" palīdzēja ar citiem risinājumiem. AST pārbauda arī ārpakalpojumu sniedzēju pielaidi kritiski svarīgajām sistēmām un objektiem, skaidroja kompānijā.
Vienlaikus ar tīkla uzticamību un valsts enerģētisko noturību kritiskās infrastruktūras drošību ietekmē arī tīklam pieslēgtās tehnoloģijas. Energotīklā ir daudz jaunu sistēmas dalībnieku - gan mazie elektroenerģijas ražotāji, kas pieslēdzas tīklam, gan lielie elektroenerģijas patērētāji, un visiem jāievēro kiberdrošības principi, piebilda AST.
Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam AST kā operatoram ir tiesības nepieslēgt jaunas ģenerējošas iekārtas virs 50 megavatiem (MW) sistēmai, ja saņemts negatīvs valsts drošības iestāžu atzinums, norādīja, kompānijā, piebilstot, ka tas ir ļoti svarīgi, jo, attālināti vadot sistēmas, var būtiski ietekmēt energosistēmu.
Jau ziņots, ka AST koncerna auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 258,607 miljoni eiro, kas ir par 5,3% vairāk nekā 2023. gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 22,672 miljoniem eiro. Savukārt AST mātesuzņēmuma apgrozījums pērn saruka par 2,5% un bija 154,011 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa pieauga par 31,6% un bija 14,764 miljoni eiro.
AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.
AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.
