Astronauti orbītā jau tagad iziet papildu pārbaudes un saņem radiācijas aizsardzību.
Saules uzliesmojumi, avioreisu atcelšana, īslaicīgi traucējumi internetā — tas viss ir tikai sīkas problēmas salīdzinājumā ar laika bombu, kas slēpjas zem Zemes virsmas. Zinātnieki joprojām nezina, kad tieši notiks sprādziens.
Negaidīts atklājums
Pirmajā mirklī mūsu planēta šķiet stabila un paredzama. Bet zem tās virsmas notiek procesi, kas var radikāli mainīt situāciju. Piemērs — Dienvidatlantijas anomālija: vājais magnētiskais lauks, kas pēdējos gados strauji pieaug.
Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) nesen publicēja pētījuma rezultātus, kas lika speciālistiem runāt par "trauksmes signālu". Saskaņā ar misijas Swarm satelītu datiem, kas novēro Zemes magnētisko lauku, kopš 2014. gada anomālijas platība ir pieaugusi tik ļoti, ka šodien to var salīdzināt ar gandrīz pusi visas kontinentālās Eiropas teritorijas.
Zonas paplašināšanās notiek nevienmērīgi. Tas rada papildu riskus ne tikai zinātniskajām misijām, bet arī visai tehnoloģiskajai infrastruktūrai.
Kā darbojas Zemes magnētiskais lauks
Magnētiskais lauks ir dabisks aizsargbarjers, kas veidojas, pateicoties izkausēta dzelzs un niķeļa kustībai ārējā kodolā. Šis neredzamais vairogs novirza lādētas daļiņas no Saules vēja, aizsargājot Zemi no radiācijas.
Ja iedomājamies planētu kā milzīgu magnētu, tad Dienvidatlantijas anomālijas gadījumā tas it kā ir zaudējis spēku — lauka intensitāte šeit ir ievērojami zemāka. Rezultātā kosmiskie aparāti, kas lido virs Dienvidatlantikas, nonāk paaugstinātas radiācijas zonā.
Zemā orbītā izvietotie satelīti regulāri ir spiesti šķērsot šo teritoriju. Tieši tur tiek fiksēti visbiežākie elektronikas darbības traucējumi, datu zudumi, īslaicīgi sensoru izslēgšanās un pat mikroshēmu izdegšana.
Geofiziķis Kriss Finlijs, kurš piedalījās pētījumā, norāda: šajā apgabalā notiek "unikāli procesi planētas iekšējā kodolā".
"Parasti mēs gaidām, ka magnētiskās līnijas nāk no kodola. Bet zem Dienvidatlantijas anomālijas mēs redzam pretēju procesu," skaidro zinātnieks.
Šo fenomenu viņš salīdzina ar "plānu plaisu" Zemes aizsargapvalkā, caur kuru iekļūst radiācija.
Ko jau fiksē satelīti un zinātnieki
Pēdējo 11 gadu laikā EKA un NASA misijas vairākkārt ziņojušas par traucējumiem tieši virs Dienvidatlantikas. Daži kosmiskie aparāti uz laiku zaudēja saikni ar Zemi.
Inženieri ir spiesti programmēt ierīces tā, lai brīdī, kad tās šķērso anomāliju, daļa sistēmu automātiski izslēgtos — tas ļauj izvairīties no bojājumiem.
Tomēr ietekme jūtama ne tikai kosmosā. Uz Zemes virsmas pakāpeniski pieaug Saules ietekme uz enerģijas tīkliem un navigācijas sistēmām. Spēcīgu magnētisko vētru laikā tiek fiksēti īslaicīgi radio sakaru traucējumi un navigācijas sistēmu kļūmes, īpaši Dienvidu puslodē.
Ģeogrāfiskā novirze un jaunas satraucošas tendences
Galvenā problēma ir tā, ka magnētiskā lauka vājums notiek vairākās planētas vietās — ne tikai virs Dienvidatlantikas, bet arī virs Ziemeļkanādas un dažās Arktikas teritorijās.
Zinātnieki pagaidām nevar sniegt viennozīmīgu skaidrojumu. Viņi tikai pieņem, ka tas saistīts ar šķidra dzelzs plūsmu dinamiku Zemes kodolā. "Metāliskā upe" pārvietojas milzīgā ātrumā, veidojot jaunus magnētiskos centrus un vājinot vecos.
Daži speciālisti uzskata, ka novērotās izmaiņas var būt globālas pārstrukturēšanas priekšvēstnesis — kad Ziemeļu un Dienvidu polus apmainīsies vietām. Šādas inversijas jau ir notikušas vēsturē, pēdējo reizi — pirms apmēram 780 tūkstošiem gadu.
Vai cilvēce var sajust sekas
Parastam cilvēkam magnētiskā lauka vājums pagaidām paliek nemanāms, taču tehnoloģiju līmenī sekas ir acīmredzamas. Mūsdienu civilizācija balstās uz satelītu sakariem, aviācijas sistēmām, navigāciju un enerģētiku. Visi tie ir jutīgi pret radiācijas svārstībām un elektromagnētiskajiem traucējumiem.
Turpinoties samazinājumam, pat vāji uzliesmojumi uz Saules var izraisīt efektu, kas salīdzināms ar spēcīgām ģeomagnētiskām vētrām.
Rezultāts — enerģijas tīklu izslēgšana, aviācijas traucējumi, sakaru un interneta infrastruktūras kļūmes.
Turklāt zonās ar vāju lauku pieaug radiācijas līmenis augšējos atmosfēras slāņos. Tas padara lidojumus lielos augstumos bīstamākus. Astronauti orbītā jau tagad iziet papildu pārbaudes un saņem radiācijas aizsardzību, šķērsojot Dienvidatlantijas anomāliju.
Ko uzņēmēji zinātnieki
Eiropas Kosmosa aģentūra turpina pastāvīgu monitoringu, izmantojot Swarm satelītus. Šie aparāti ir aprīkoti ar superprecīziem magnētometriem, kas ļauj fiksēt vismazākās magnētiskā lauka svārstības. Uz iegūto datu pamata tiek veidotas trīsdimensiju modeļi Zemes iekšējai struktūrai, pēc kuriem var izsekot izmaiņām kodolā un mantijā.
Profesors Finlijs uzsver: anomālija "aug ar neparedzamu ātrumu", tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi to novērot reāllaikā.
Daži pētniecības centri jau apspriež iespēju izstrādāt starptautisku ģeomagnētisko risku brīdināšanas sistēmu — līdzīgu tām, ko izmanto cunami un vulkāniskās aktivitātes gadījumā. Bet pagaidām tas viss ir teorijā.
Zinātnieki norāda, ka Dienvidatlantijas anomālija nepārstāv tiešu apdraudējumu cilvēku dzīvībai. Tomēr tā atgādina, cik dinamiska un neaizsargāta ir mūsu planēta.
