Līdzīgas Zemei planētas atrodas aptuveni 81 gaismas gada attālumā.
Ja hipotētiskā svešzemju civilizācija dzīvo blakus ļoti vecai un tādēļ ļoti karstai zvaigznei, tā varētu pasargāt savu planētu no pārkaršanas ar aizsargājošu astroinženierijas konstrukciju. Astrofiziķi pastāstīja, kā to varēs atklāt ar jauno observatoriju.
Saskaņā ar prognozēm, Saule turpinās "degt" vēl aptuveni piecus miljardus gadu, taču dzīvība uz Zemes izzudīs daudz agrāk. Gaisma laika gaitā kļūst karstāka, un tas neizbēgami izjauks noteikto līdzsvaru mūsu planētā: aptuveni tuvā miljardā gadu atmosfērā vairs nebūs oglekļa dioksīda fotosintēzei, bet okeāni sāks intensīvi iztvaikot un radīt spēcīgu siltumnīcas efektu. Tad iznīks praktiski visa dzīvība.
Zviedrijas astrofiziķi uzskatīja, ka šāds liktenis jāparedz arī jebkurai hipotētiskai apdzīvotai eksoplanētai, tostarp tādai, ko apdzīvo saprātīgas būtnes. Salīdzinoši īsā laika posmā cilvēcei jau ir idejas, kā varētu "pagarināt dzīvi" dzimtajai Zemei. Tātad šādas domas nevar neienākt prātā arī pieņēmamajiem saprātīgajiem svešzemniekiem.
Nesenā rakstā (pieejams priekšdrukas serverī arXiv.org) zinātnieki pastāstīja, ka svešzemju civilizācija varētu norobežot sevi no sava "degošā" saules. Šādā gadījumā pastāv iespēja to atklāt.
Kā izskaidroja pētnieki, "sapratnes brāļiem" būtu jāuzbūvē milzīgs aizsargājošs ekrāns, lai daļēji ēnotu savu planētu un novietotu to kosmosā starp sevi un zvaigzni, vienā no tā sauktajām Lagrāna punktiem, kur gaismas un planētas gravitācija līdzsvaro viena otru. Tur objekts var stabilizēties ļoti ilgi.
Ja tāds ekrāns ir pieejams, planēta novērojumu laikā izskatīsies citādi nekā bez tā: kustoties pa savu orbītu ap zvaigzni, tā dažādi atspoguļos gaismu atkarībā no tā, kā attiecībā pret mums ir novietota ap to esošā plakana astroinženierijas konstrukcija. Periodiski ekrānam būs jā"mirdz" un jāveido asas "izsistības".
Astrofiziķi ņēma vērā, ka planētai, piemēram, var būt gredzeni, mēneši, to var ieskaut gāzes un putekļu mākoņi un tā tālāk. Tomēr viņi apliecināja, ka jebkuru dabisku "aizkaru" būs iespējams atšķirt no mākslīgi radīta.
Saskaņā ar aprēķiniem šo "ekrānu" varēs atklāt ar nākotnes Apdzīvoto pasaules observatoriju (Habitable Worlds Observatory), kuru cer uzbūvēt un palaist kosmosā 2040. gados. Tās galvenais uzdevums būs meklēt Zemes dvīņus aptuveni 81 gaismas gada attālumā no mums.
Zinātnieki ieteica izmantot šo teleskopu, lai novērotu tuvākās jau diezgan "vecās" zvaigznes ar masu aptuveni kā Saule, nedaudz vairāk vai mazāk. Jau ir sastādīts vesels saraksts ar šādām piemērotām gaismas avotiem, to ir apmēram 120. Piemēram, tas ir oranžais punduris HIP 73184, kas atrodas 19 gaismas gadu attālumā no mums un kam ir vairāk nekā septiņi miljardi gadu, un daudz vecāka līdzīga zvaigzne HIP 57443, kas atrodas 30 gaismas gadu attālumā.
