Supermasīvais melnais caurums M87* izrādījās vēl dīvaināks, nekā tika domāts. Astronomi atklāja, ka magnētizētās plazmas kustības virziens ap melno caurumu mainījās tikai 4 gadu laikā. Pagaidām zinātnieki nezina, kāpēc, raksta Focus.
Pie supermasīvā melnā cauruma M87*, kuru pirmo reizi vēsturē nofotografēja tieši, notikušas negaidītas izmaiņas magnētiskajos laukos, kas izpaužas polarizētajā gaismā. Tas ir gaismas viļņi, kas virzās vienādi, piemēram, vertikāli vai horizontāli. Kā liecina pētījums, kas publicēts žurnālā Astronomy & Astrophysics, magnētiskā plazma negaidīti mainījusi savu kustības virzienu tikai 4 gadu laikā, un pagaidām to nav iespējams izskaidrot, raksta Live Science.
Supermasīvais melnais caurums M87* atrodas M87 galaktikas centrā aptuveni 55 miljonu gaismas gadu attālumā no mums. Tā masa ir aptuveni 6,5 miljardus reižu lielāka par Saules masu. Šis melnais caurums kļuva par pirmo vēsturē, kuru izdevās nofotografēt tieši, un pirmais attēls tika prezentēts sabiedrībai 2019. gadā.
Pētījuma autori veica analīzi par melnā cauruma M87* attēliem, kas uzņemti 2017., 2018. un 2021. gadā, un ieguva jaunu izpratni par magnētiskajiem laukiem un vidi, kas apņem šo vielas patērētāju. Jaunais pētījums sniedza astronomiem iespēju iegūt vairāk informācijas par struktūru un intensitāti magnētiskajiem laukiem, kas apņem melno caurumu M87*. Zinātnieki noskaidroja, ka magnētisko lauku polarizācija ap melno caurumu 4 gadu laikā mainījās uz pretējo.
Pēc astronomu teiktā, fakts, ka magnētisko lauku polarizācijas virziens ap melno caurumu mainījās no 2017. līdz 2021. gadam, bija pilnīgi negaidīts. Tas izaicina esošās supermasīvo melno caurumu modeļus.
Saskaņā ar teoriju, supermasīvo melno caurumu magnētiskie lauki atrodas karstā plazmas diskā, kas apņem melno caurumu. Daļa vielas no diska nonāk melnajā caurumā, bet daļa iznāk kosmosā strūklās. Magnētiskie lauki savijas, radot tā sauktās "magnētiskās torņus", kas ir piepildīti ar spēcīgu enerģiju. Tieši tā izspiež daļu vielas strūklās kosmosā, kas būtiski ietekmē jaunu zvaigžņu veidošanos un enerģijas sadalījumu galaktikā.
Astronomi noskaidroja, ka stipri magnētizētā plazma 2017. gadā pārvietojās vienā virzienā, 2018. gadā magnētisko lauku polarizācija stabilizējās, bet 2021. gadā tā mainījās uz pretējo.
Izmaiņas plazmas polarizācijā ap melno caurumu M87* norāda uz evolucionējošu un turbulentu vidi ap vielas patērētāju, kas var ietekmēt tās mijiedarbību ar apkārtējo vielu. Izmaiņu iemesls magnētisko lauku polarizācijā pagaidām nav zināms, taču tas varētu būt rezultāts magnētiskās struktūras plazmā un ārējiem faktoriem.
Astronomi apgalvo, ka pētījums parādīja, ka magnētizētā plazma, kas griežas tuvu melnā cauruma notikumu horizontam (neredzamā robeža, kuru pārvarot, viela vairs nevar atgriezties), nav statiska, un tas apšauba esošos melno caurumu modeļus.
Astronomi turpinās novērojumus par melno caurumu, lai noskaidrotu, kāpēc tas mainījās tik īsā laikā. Tas un turpmākie pētījumi palīdzēs zinātniekiem attīstīt teorijas par vielas uzvedību ekstrēmās apstākļos ap supermasīvajiem melnajiem caurumiem.
Atstāt komentāru