Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu iecelt īpašo sūtni, kas piedalītos notiekošajās sarunās par Krievijas sāktā kara Ukrainā izbeigšanu, telekanālam "Euronews" sacījuši Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un Igaunijas prezidents Alars Kariss.
Šie izteikumi atspoguļo strauju Eiropas stratēģiskās domāšanas maiņu attiecībā uz Krieviju pēc tam, kad Eiropa tika izslēgta no tiešajām sarunām, ko vada ASV, norāda "Euronews".
Francijas prezidents Emanuels Makrons šonedēļ sacīja, ka "tehniskā līmenī" jau ir sācies darbs, lai ieceltu īpašo sūtni, un šo aicinājumu atbalstīja arī Itālijas premjerministre Džordža Meloni. Pirmo reizi šī ideja tika ierosināta pagājušajā vasarā, taču lielākā daļa ES valstu līderu tolaik to uzskatīja par nepiemērotu.
Siliņa un Kariss sacījuši, ka jebkādai saziņai ar Krieviju būtu jānotiek, apspriežoties ar Ukrainu, un ierosinājuši, lai pārstāvis būtu vienprātīgi atbalstīta figūra.
"Es domāju, ka ir jāiesaistās diplomātijā. Vienmēr ir jārunā, bet mums ir nepieciešams izolēt [Krieviju] un joprojām ir jābūt sankcijām Krievijai," intervijā "Euronews" Dubaijā notiekošā Pasaules valdību samita kuluāros norādījusi Siliņa.
"Mums ir jābūt pie sarunu galda, jo ukraiņi paši ir sākuši sarunas. Tad kāpēc gan eiropiešiem nevajadzētu vest sarunas?" teikusi Latvijas premjere.
Siliņa minējusi Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu, Polijas premjerministru Donaldu Tusku un Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru kā iespējamos Eiropas pārstāvjus. Atšķirībā no Makrona Mercs ir stingri iestājies pret tiešām sarunām.
"Jā, mums patiešām ir vajadzīgs sūtnis. Iespējams, jautājums ir par to, kas tas būs. Un es domāju, ka mums ir daudz iespēju," piebildusi Siliņa.
"Es esmu gatava doties, ja tas būs nepieciešams, bet es domāju, ka Eiropas līderiem no Vācijas vai Francijas, kā arī Apvienotās Karalistes, kas ir "Labas gribas koalīcijas" dalībniece, vajadzētu būt tiem, kas faktiski ir pie sarunu galda kopā ar amerikāņiem, palīdzot Ukrainai šajās ļoti smagajās sarunās," teikusi Latvijas premjere.
Kariss atturējies nosaukt vārdus, bet uzsvēris, ka izvēlētajam sūtnim jābūt no kādas lielas Eiropas valsts un tam jābauda uzticība abās pusēs.
"Šajās diskusijās būtu jāiesaista arī Eiropas Savienība. Lai gan mēs tieši necīnāmies ar Krieviju, mēs jau daudzus gadus atbalstām Ukrainu un turpinām to darīt," tajā pašā pasākumā Dubaijā "Euronews" sacījis Kariss.
"Mums arī vajadzētu būt iespējai izteikt savu viedokli, bet, kā redzat, mēs esam nedaudz nokavējuši. Mums vajadzēja sākt, varbūt ne ASV prezidentam Trampam, bet varbūt Eiropas Savienībai, lai sāktu arī diplomātiski meklēt risinājumus," viņš turpinājis.
"Pirms pāris gadiem mums bija nostāja, ka nerunājām ar agresoriem, un tagad mēs uztraucamies, ka neesam pie sarunu galda," sacījis Kariss.
Francija, Itālija, Austrija, Luksemburga un Čehija ir to valstu vidū, kas atbalstīja ideju sākt tiešas sarunas, lai izvairītos no atkarības no Baltā nama, kas šobrīd ir galvenais partneris sarunās ar Maskavu.
Turpretī Vācija to noraidīja, uzsverot, ka Kremlim trūkst patiesas vēlmes vest sarunas, minot Krievijas diktatora Vladimira Putina maksimālistiskās prasības un nepārtrauktos triecienus Ukrainas pilsētām.
Tomēr Igaunijas Ārlietu ministrijai ir atšķirīgs viedoklis no prezidenta. Komentārā "Euronews" Igaunijas Ārlietu ministrija brīdinājusi, ka nevajadzētu iesaistīties sarunās ar Krieviju.
