Ministrs mierina — nepieciešamības gadījumā ES karaspēka pārvietošana uz Baltiju neaizņems mēnešus 0 77

Karaspēka vienību pārvietošana no Eiropas Savienības valstīm uz mūsu reģionu neaizņems mēnešus, trešdienas vakarā Latvijas Televīzijas ēterā paziņoja Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds («Progresīvie»). Atsaucoties uz tajā pašā dienā pieņemto Eiropas Parlamenta rezolūciju, viņš norādīja, ka jautājums ir par vienību skaitu un to pārdislokāciju.

«Acīmredzami, šķēršļi pastāv, to nevar noliedzēt — administratīvie, finanšu un infrastruktūras rakstura,» uzsvēra Sprūds, norādot, ka tos nepieciešams novērst un darbs šajā virzienā jau notiek.

Sprūds norādīja, ka tas jau ir pārbaudīts mācībās. «Tajā pašā laikā NATO bruņotajiem spēkiem ir arī alternatīvas iespējas nodrošināt pēc iespējas ātru karaspēka klātbūtni Baltijas valstīs un Latvijā.»

Eiropas Parlamenta deputāti atbalstīja rezolūciju, aicinot atcelt iekšējās robežas karaspēka un militārās tehnikas pārvietošanai ES ietvaros, kā arī modernizēt dzelzceļu un autoceļus, tunelius un tiltus, paziņoja Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa.

Rezolūcijas autori norāda, ka Krievijas agresīvā karadarbība pret Ukrainu atkal ir pievērusi uzmanību militārajai mobilitātei un steidzamai nepieciešamībai veicināt ātru karaspēka, tehnikas un aprīkojuma pārvietošanu pāri robežām visā Eiropā. Viņi uzsver, ka militārā mobilitāte nav tikai būtisks kopējās Eiropas drošības un aizsardzības faktors, bet tai ir arī svarīga nozīme austrumu flangas drošības nodrošināšanā, īpaši Baltijas valstīs un Polijā.

Rezolūcijā arī norādīts, ka, neskatoties uz progresu militārās mobilitātes atbalstīšanā, joprojām pastāv būtiski administratīvie un finanšu šķēršļi, un infrastruktūra ir nepietiekama. Tas nozīmē, ka dažkārt militārās tehnikas pārvietošana pāri ES robežām var aizņemt vairāk nekā mēnesi.