Latvijas vēstnieks NATO: jāatsakās no domāšanas, ka NATO nāks palīgā no malas 0 104

Intervijā aģentūrai LETA Riekstiņš norādīja, ka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku sadarbība ar NATO ir sasniegusi tādu līmeni, kur vairs nav pamata runāt par "mums" un "NATO" kā divām atsevišķām pusēm.

Kā piemēru viņš minēja Latvijā izvietoto daudznacionālo brigādi, kas kļuvusi par pirmo pilnībā sertificēto vienību ar augstu operacionālās gatavības līmeni. Tā ir integrēta NATO komandvadības struktūrā un darbojas kā daļa no kopējās alianses aizsardzības sistēmas.

Tas nozīmē, ka Latvijas aizsardzības plānošana un NATO operacionālā vadība ir cieši savstarpēji saistītas, nevis darbojas paralēli.

Runājot par nākotnes izaicinājumiem, vēstnieks īpaši izcēla straujo militāro tehnoloģiju attīstību. Pēc viņa domām, Ukrainas karš skaidri parādījis, cik nozīmīga kļuvusi bezpilota sistēmu un dronu loma mūsdienu kaujas laukā.

Vēl pirms dažiem gadiem daudzi eksperti uzskatīja, ka galvenā uzmanība jāpievērš tradicionālajām militārajām spējām, piemēram, tankiem, artilērijai un mehanizētajām vienībām. Taču Ukrainas pieredze būtiski mainījusi priekšstatus par to, kā izskatīsies nākotnes konflikti.

Riekstiņš uzsvēra, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem ir spēt attīstīt tehnoloģijas tikpat ātri, cik strauji mainās kaujas lauks. Pretējā gadījumā pastāv risks ieguldīt resursus risinājumos, kas pēc dažiem gadiem jau būs novecojuši.

Īpaši vērtīga šajā ziņā ir Ukrainas kara pieredze. Kamēr NATO valstis galvenokārt trenējas mācību scenārijos, Ukraina jaunas tehnoloģijas pārbauda reālos kaujas apstākļos un ļoti ātri pielāgo taktiku mainīgajai situācijai.

Vēstnieks pievērsās arī Baltijas valstu rosinātajām diskusijām par NATO gaisa telpas aizsardzības stiprināšanu. Viņš neizslēdza, ka tuvākajā laikā varētu tikt pieņemti lēmumi par ciešāku gaisa patrulēšanas un pretgaisa aizsardzības sistēmu integrāciju.

Ideja paredzētu, ka NATO komandieri krīzes situācijās varētu daudz ātrāk pārvietot uz apdraudēto reģionu papildu iznīcinātājus, pretgaisa aizsardzības sistēmas un citas militārās spējas.

Šādas pārmaiņas īpaši interesē valstis, kuras regulāri saskaras ar gaisa telpas incidentiem vai pārkāpumiem, tostarp Baltijas valstis un Rumāniju.

Runājot par NATO aizsardzības plāniem, Riekstiņš atgādināja, ka to saturs ir slepens. Tomēr viņš uzsvēra, ka plāni tiek regulāri atjaunoti, analizējot gan Krievijas radītos draudus, gan Ukrainas kara pieredzi.

Pēc viņa teiktā, svarīga loma ir arī sadarbībai starp Baltijas valstīm, Poliju un citiem sabiedrotajiem. Galvenais mērķis ir nodrošināt, lai potenciālajam pretiniekam nerastos šaubas par NATO spēju un gatavību aizstāvēt katru alianses teritorijas daļu.