Ja lielākā daļa Saeimas deputātu pieņems attiecīgo lēmumu, valsts budžetu nākamajam gadam varēs apstiprināt jau nedēļas beigās, paziņoja otrdien preses konferencē Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs pēc tikšanās Rīgas pilī ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mīriņu.
Prezidents uzsvēra, ka nākamā gada budžetā skaidri atspoguļoti trīs prioritātes, par kurām viņš runāja gada sākumā: finansējums drošībai un aizsardzībai, papildu līdzekļi demogrāfijai un izglītībai. Rinkēvičs arī augstu novērtēja plānus piešķirt papildu finansējumu akūtu problēmu risināšanai veselības aprūpē.
Saskaņā ar prezidenta teikto, budžeta pieņemšana ir svarīga, lai valsts varētu uzsākt darbu no 1. janvāra jau ar jauno finanšu plānu. Rinkēvičs pastāstīja, ka apsprieda ar Saeimas priekšsēdētāju gan uzdevumus, kurus parlamentam jāizpilda līdz gada beigām, gan darba shēmu pirmajos nākamā gada mēnešos - tostarp tradicionālās ārpolitiskās debates janvāra beigās un likumprojektus, kas izraisījuši plašas diskusijas, piemēram, grozījumus darba likumā.
Mīriņa paziņoja, ka likumprojektam par valsts budžetu iesniegti 585 priekšlikumi: 481 - no Saeimas deputātiem, 89 - no ministriem un 15 - no Ministru kabineta. Budžeta izskatīšana sāksies rīt, 3. decembrī, plkst. 9:00. Ņemot vērā iesniegto priekšlikumu apjomu, debates, visticamāk, tiks saīsinātas, viņa norādīja.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka parlaments veicis būtiskus grozījumus budžeta projektā, un starp priekšlikumiem tagad ir iekļauti svarīgi jautājumi veselības aprūpes jomā. Mīriņa īpaši izcēla Saeimas iniciatīvu piešķirt 48 miljonus eiro onkoloģiskā centra būvniecībai - šī summa jau apstiprināta valdībā, kas ļaus centram noslēgt līgumu un turpināt plānotos darbus. Tajā pašā laikā, pēc viņas teiktā, ir nepieciešams papildus atrast vēl 12 miljonus eiro aprīkojumam, kā arī paredzēt finansējumu ambulatorajam nodaļai poliklīnikā, kas pašreizējā budžeta projektā vēl nav iekļauta.
Mīriņa norādīja, ka valdība ir uzņēmusi saistības vidējā termiņā pārskatīt un samazināt savus izdevumus. Viņas teiktajā, darbs pie optimizācijas turpināsies arī pēc budžeta pieņemšanas, tostarp analizējot citas valsts programmas. Saeimas priekšsēdētāja arī norādīja, ka parlamentā iesniegts priekšlikums ieviest tā saukto "nulles budžetu", kas paredz pilnīgu visu valsts izdevumu pārskatīšanu. Šāds piegājiens, viņasprāt, varētu būt svarīgs solis uz efektīvāku budžeta plānošanu. Mīriņa uzsvēra, ka ārkārtīgi svarīgi ir novērtēt, vai finansētās programmas sasniedz tās mērķus, kas tika izvirzīti sākotnēji.
