Partijas turpina vainot viena otru sabiedrības šķelšanā, izmantojot Stambulas konvencijas jautājumu.
Opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" (AS) līderis Edvards Smiltēns, kura pārstāvētā partija bija viena no tām, kas balsoja par Stambulas konvencijas denonsēšanu un izraisīja plašu sabiedrības neapmierinātību, cilvēkiem gan parakstot aicinājumus politiķiem, gan pulcējoties protesta akcijā, intervijā LTV "Rīta panorāmā" vainoja "Progresīvos" un "Jauno vienotību" (JV) sabiedrības šķelšanā.
Par izstāšanos no konvencijas balsojušā AS atbildību sabiedrības šķelšanā Smiltēns nesaskata, apgalvojot, ka to izraisījušas divas valdošās koalīcijas partijas, pirms diviem gadiem panākot vienošanos par Stambulas konvencijas ratificēšanu, nevis opozīcija un Zaļo un zemnieku savienība ar savu rīcību šoruden.
AS saprotot, ka esošajos Latvijas drošības apstākļos valsts sabiedrības šķelšanos atļauties nevarot, tāpēc partija tagad esot gatava atlikt lemšanu par konvenciju līdz nākamajam parlamenta sasaukumam, bet vairāk gribētu šī jautājuma skatīšanu referendumā, klāstīja AS līderis.
Savukārt valdošo koalīciju pārstāvošā tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) intervijā LTV sabiedrības šķelšanu pārmeta tieši opozīcijai, tostarp AS, kas esot bērnišķīgi aizspēlējušies, neapzinoties rīcības sekas.
Pēc politiķes vārdiem, konvencija šoreiz bijusi kā banānu miza, kuru pametusi viena opozīcijas partija, bet citas opozīcijas partijas uz tās uzkāpušas un tagad sakritušas kaudzē. Viņasprāt, opozīcija neesot apzinājusies, pie kādām sekām "šī bērnišķīgā un bezatbildīgā spēlīte" novedīs.
Arī Lībiņa-Egnere klāstīja, ka Latvija nevar atļauties sabiedrības šķelšanos, par ko pašlaik atbildīga esot tieši opozīcija, bet labi esot tas, ka tagad opozīcija ir apzinājusies šo kļūdu un esot paudusi gatavību konvencijas jautājumam pielikt punktu.
Uz norādi, ka punkts Stambulas konvencijas jautājumam netiks pielikts, jo tikai tiks atlikta lemšana par izstāšanās likumu, Lībiņa-Egnere pauda viedokli, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās atbalsts būs "demokrātiskai, cilvēktiesības ievērojošai Latvijai", līdz ar to parlamentā nonākšot tādi spēki, kas nodrošinās, ka konvencija paliks spēkā.
Savukārt taujāta par referenduma iespējām, ministre pauda vērtējumu, ka referendums nevarētu tikt rīkots tieši par esošo likumprojektu, jo tas paredz izstāšanos no konvencijas, attiecīgi jautājums referendumā būtu jāformulē ļoti komplicēti. Tā vietā viņa aicināja pagaidām ņemt vērā sabiedrības aktivitāti platformā "Mana balss", kur sabiedrības locekļi iestājušies par dažādām pozīcijām konvencijas jautājumā.
Atstāt komentāru