Cīņa par Stambulas konvenciju jau zaudēta? Visa cerība uz vienu cilvēku 0 138

Organizācijas vērtē, ka konvencija ir viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem, kas aizsargā sievietes, bērnus un vardarbības riskam pakļautus cilvēkus, jo tā uzliek valstij pienākumu ne vien sodīt varmākas, bet arī attīstīt preventīvus mehānismus, izglītot sabiedrību, nodrošināt palīdzību upuriem un stiprināt tiesībsargājošo institūciju spējas novērst vardarbību.

"Ministru kabinets, nevalstiskās organizācijas un tiesībsargājošās institūcijas, kas ikdienā strādā ar vardarbības upuriem, ir vairākkārt publiski apliecinājušas konvencijas pret vardarbību pozitīvo ietekmi uz vardarbības upuru aizsardzības un atbalsta sistēmas attīstību Latvijā," uzsver organizācijas un atzīmē, ka likumprojekts tika skatīts sasteigti un šajā procesā nenotika pilnvērtīga sabiedrības, ekspertu un iesaistīto pušu diskusija. Ārlietu komisijas sēdēs netika nodrošināta iespēja atbildīgajām ministrijām, tostarp ĀM, izteikties par ieceri.

Vēstules autori uzsver, ka sabiedriskajā telpā ir novērojama dezinformācijas kampaņa saistībā ar atsevišķu konvencijas pret vardarbību pantu atbilstību Satversmei un citiem likumiem.

Ņemot vērā, ka konvenciju pret vardarbību ir ratificējušas 39 Eiropas Padomes dalībvalstis, uzskatām, ka Latvijas izstāšanās būtiski kaitētu mūsu valsts starptautiskajai reputācijai, apdraudot Latvijas kā eiropeiskas, tiesiskas, cilvēktiesības un dzimumu līdztiesību atbalstošas valsts tēlu, pausts vēstulē.

Vēstuli parakstījuši vairāk nekā 2000 cilvēku, tostarp, Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns, sabiedriskā aktīviste un kādreizējās Latvijas Augstākās padomes deputāte Velta Čebotarenoka, aktieri Vilis Daudziņš, Zane Daudziņa, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Kaspars Gods, Inga Ungure, režisori Matīss Kaža, Uģis Olte, Elmārs Seņkovs, mūziķi Ralfs Eilands, Aija Andrejeva, Jēkabs Nīmanis, Marta Grigale, rakstnieces Inese Zandere, Ieva Melgalve, Inga Gaile un citi.

Pēc Saeimas vairākuma lēmuma paziņojumu izplatījusi arī starptautiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International". Organizācijas vecākā speciāliste sieviešu tiesību jautājumos Monika Kosta Riba vērtē, ka "Latvijas izstāšanās no Stambulas konvencijas būtu postošs trieciens valsts sieviešu un meiteņu, kā arī visu cilvēku, kas saskaras ar vardarbību ģimenē, aizsardzībai un tiesībām, kas sūta varmākām bīstamu vēstījumu, ka viņi var nesodīti izmantot un nogalināt sievietes un meitenes".

"Šo lēmumu ir pieņēmušas ietekmīgas tiesību pretinieku grupas, kas izplata kaitīgu dezinformāciju par šo svarīgo aizsardzības dokumentu, lai demonizētu dzimumu līdztiesību, sieviešu un LGBTI cilvēku tiesības," pauž organizācijas pārstāve, "mēs aicinām Latvijas prezidentu rīkoties pareizi un izmantot savu veto, lai apturētu Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas un veicinātu pasākumus, lai nodrošinātu tās pilnīgu īstenošanu, lai aizsargātu sievietes un meitenes no vardarbības dzimuma dēļ un vardarbības ģimenē."

Jau ziņots, ka ceturtdien ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie".

Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32 JV un "Progresīvo" politiķi, bet divi deputāti - Igors Rajevs un Didzis Šmits - atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.

Likums par izstāšanos tika pieņemts steidzamības kārtā, tomēr tā netika noteikta ar 2/3 balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam paver iespējas to neizsludināt un atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. No lēmuma pretiniekiem izskanējuši arī citi iespējamie risinājumi likuma spēkā stāšanās apturēšanai vai aizkavēšanai - vēršanās Satversmes tiesā vai aicinājums prezidentam apturēt likuma izsludināšanu, dodot laiku parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai.

Sākotnēji LPV piedāvātajam likumprojektam nebija pat anotācijas jeb pamatojuma, kuru pāris nedēļu laikā LPV tomēr sarūpēja. LPV uzskata, ka pašreizējā Stambulas konvencijas īstenošanas prakse liedz gūt pārliecību, vai ikkatrā gadījumā valsts un pašvaldību institūcijas īsteno pasākumus pret vardarbību un tās riskiem atbilstoši deklarācijā ietvertajiem principiem.

LPV neapmierina, ka pret konvencijas ratificēšanai Latvijas pievienoto deklarāciju iebildumus izteikušas vairākas citas Stambulas konvencijas dalībvalstis - Austrija, Somija, Vācija, Nīderlande, Norvēģija, Zviedrija un Šveice. Visos šajos iebildumos kā galvenais arguments esot norādīts deklarācijas neatbilstība Stambulas konvencijas normām, proti, deklarācija tiekot uzskatīta par neatļautu atrunu. LPV secina, ka starptautiskā kopiena nepiekrīt Saeimas paustajai deklarācijai un iebilst pret to izpratni, ar kādu Latvija ir apstiprinājusi Stambulas konvenciju un uzņēmusies šajā konvencijā nostiprinātās starptautiskās saistības.

LPV uzskata, ka izstāšanās no Stambulas konvencijas "novērsīs tās normu piemērošanas problēmas", kas saistītas ar Latvijas pievienoto deklarāciju un tās neatzīšanu no vairāku citu Stambulas konvencijas dalībvalstu puses. Tāpat LPV ieskatā izstāšanās no Stambulas konvencijas sniegs valstij plašāku rīcības brīvību piešķirt valsts budžeta līdzekļus tieši tiem pasākumiem un tām valsts un pašvaldību iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, kurām "patiešām ir nepieciešami līdzekļi" vardarbības novēršanai un apkarošanai.

LPV iecerei pieslējās arī pārējās opozīcijas partijas. Lai arī konvencija ir vērsta uz vardarbības izskaušanu, opozīcijas deputāti tradicionāli piesauc un izceļ vienā tās vietā pieminēto jēdzienu "sociālais dzimums", kuram tiek piedēvēta negatīva ietekme uz tradicionālajām ģimenes vērtībām.

Opozīciju šajā jautājumā atbalsta arī koalīcijā esošās ZZS politiķi, kuri apgalvojuši, ka Stambulas konvencija piedāvā ideoloģisku, nevis praktisku pieeju problēmai, jo tās saturs lielā mērā balstoties nevis uz konkrētiem vardarbības apkarošanas instrumentiem, bet uz ideoloģisku skatījumu par tā dēvēto "sociālo dzimumu".

ZZS šajā jautājumā opozīcijai pieslējās balsojumā septembra izskaņā, līdz ar to izraisot izteiktu nestabilitāti valdības koalīcijā. Koalīcijas partneri gan apņēmušies strādāt, lai pieņemtu nākamā gada "drošības budžetu", taču ticību Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdības spējai strādāt ilgtermiņā nu jau pauž vien retais politiķis. Atbalsts Stambulas konvencijas ratificēšanai bija viens no pamatiem Siliņas valdības izveidošanai un ZZS iekļaušanai koalīcijā ar JV un "Progresīvajiem".

Tikmēr vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju, kas strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem, iebilst pret ieceri izstāties no konvencijas, paužot bažas, ka tas mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs.

Trešdien pie Saeimas notika protests pret izstāšanos no Stambulas konvencijas. Tajā piedalījās vismaz 5000 iedzīvotāju un šis bija viens no pēdējos gados daudzskaitlīgākajiem iedzīvotāju protestiem. Savukārt ceturtdien pie parlamenta tika rīkots pikets Stambulas konvencijas denonsēšanai, kurā piedalījās aptuveni 20 cilvēki.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs līdz šim par konvencijas denonsēšanu ir izteicies ļoti izvairīgi, nepaužot atbalstu vienai vai otrai pozīcijai. Pēc prezidenta vārdiem, šādi viņš cenšoties ieturēt neitralitāti, lai nekļūtu par priekšvēlēšanu cīņu dalībnieku. Rinkēvičs ir pieļāvis, ka pēc Saeimas lēmuma jautājums par izstāšanos no konvencijas nonāks uz "viņa galda", un tad viņš vispusīgi to izvērtēšot un pieņemšot lēmumu.

Sieviešu tiesību aizstāvības organizācijas, centra "Marta" pārstāve Beata Jonīte uzsvērusi, ka kopš Stambulas konvencijas ratifikācijas cilvēki daudz biežāk vēršas pēc palīdzības. Biedrības "Skalbes" pārstāve Andra Švinka norādījusi, ka palīdzības meklētāju skaits ir audzis, jo "cilvēki jūt, ka valsts viņus aizsargā". Viņasprāt, ja nebūs starptautiska uzraudzības mehānisma, valstiskā līmenī varētu pietrūkt spēju ar problēmu tikt galā.

Centra "Dardedze" pārstāvji uzsvēruši, ka Stambulas konvencijas pienesums ir skaidra sistēma, kā strādāt ar vardarbības novēršanu, un uz tās pamata izveidots arī vardarbības novēršanas plāns 2024.-2029. gadam, ietverot tajā visu ministriju un citu institūciju pienākumus.

Savukārt tiesībsardze Karina Palkova skaidroja, ka konvencijas pretinieku izceltais termins "sociālais dzimums" attiecas uz cilvēku sociālo lomu, nevis bioloģisko dzimumu. Viņa norādīja, ka konvencija atbilst Satversmes vērtībām. Konvencija neparedz atzīt vēl kādu dzimumu, nerosina uz dzimumu maiņu, plaši izplatītos maldus komentēja Palkova. Viņa arī norādīja, ka konvencija nejaucas ģimenes terminā, tās galvenais mērķis ir novērst vardarbību ģimenē. Palkova norādīja, ka konvencija vardarbības novēršanu valstīm padara par pienākumu un disciplinē tās šajā jomā.

Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnese Inga Reine norādīja, ka Latvijas izstāšanās no Stambulas konvencijas veidotu negatīvu prezumpciju pret valsti un potenciāli negatīvi ietekmētu starpvalstu sadarbību, bet saistības daudz nemazinātu.

Paralēli Saeimas deputātu vairākums ir atbalstījis NA, ZZS un AS sagatavoto deklarāciju, kuru tās pasniedz kā "alternatīvu Stambulas konvencijai". Pret to iestājās "Progresīvie" un JV, attiecīgi norādot, ka šādi partijas, kuras vēlas denonsēt Stambulas konvenciju, cenšas "atmazgāt sevi", radīt ilūziju, ka šī deklarācija jebkādā veidā varētu būt alternatīva Stambulas konvencijai. "Martas" pārstāve Jonīte atzīmēja, ka vietējais politiķu paziņojums nevar aizstāt konvenciju, jo tas neparedz saistību un kontroles mehānismus valstij.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.