Viņš nav vasāls: kāpēc kanclers Mercs lido uz Ķīnu 0 44

Sarunas veltītas tirdzniecības jautājumiem starp ES vadošo ekonomiku un Āzijas milzi. Taču tas ir arī mēģinājums sataustīt un nostiprināt Vācijas subjektīvo nozīmīgumu. Lai nevienam neienāktu prātā, ka Eiropas līderi var veikt tikai vasāliskus braucienus uz pasaules galvaspilsētām.

Šī vizīte, pirmā Ķīnā konservatīvā līdera laikā kopš stāšanās amatā pagājušā gada maijā, notiks tūlīt pēc Jaunā gada svinībām pēc mēness kalendāra, piektdien norādīja viņa preses sekretārs Sebastiāns Hille, saucot to par «labu zīmi».

Pagājušajā nedēļā Ķīnas ārlietu vadītājs Vangs Ji sacīja Mercam Minhenes drošības konferencē, ka Pekina cer attiecības «pacelt uz jaunu līmeni» un vēlas, lai Vācija kļūtu par «stabilizējošu enkuru stratēģiskajām attiecībām». Ko tas vispār nozīmē.

Merks otrdien pametīs Berlīni, un, pēc Hilles teiktā, trešdien viņu Pekinā ar militāru godu sagaidīs premjerministrs Li Cjans, pēc tam viņš tiksies ar Si Dzinpinu sarunām un vakariņām.

Divu dienu vizītes laikā Merks apmeklēs arī Purpura Aizliegtā pils teritoriju Pekinā (bija imperatoru rezidence) un Vācijas autobūves uzņēmuma Mercedes-Benz biroju. Pēc tam viņš dosies uz Hangdžou, lai apmeklētu Ķīnas robotikas uzņēmumu Unitree un Vācijas turbīnu ražotāju Siemens Energy.

Hille paziņoja, ka Merks dosies ceļā ar uzņēmēju līderu delegāciju, taču pagaidām nenosauca uzņēmumus, kas ietilpst delegācijā.

Ekonomiskie saspīlējumi

Sarunas starp Ķīnas, pasaules otrās lielākās ekonomikas, un Vācijas, trešās lielākās, līderiem notiek kritiski svarīgā brīdī Vācijai, kad autobūves ražotāji un citi uzņēmumi aizvien vairāk cieš no asās konkurences no Ķīnas puses.

Tradicionāli spēcīgās ekonomiskās saites starp abām valstīm pēdējos gados ir vājinājušās jautājumu rezultātā, sākot no apsūdzībām par negodīgu tirdzniecības praksi un beidzot ar protekcionismu un kritiski svarīgu izejvielu piegādēm.

Bez ilūzijām

Šī vizīte notiek tajā pašā laikā, kad ASV prezidents Tramps ar savām neprognozējamajām ārpolitiskajām un tirdzniecības manevriem ir izsitis no pacietības tradicionālos sabiedrotos un apdraudējis starptautisko kārtību.

Nesen Merks paziņoja, ka brauc uz Ķīnu daļēji tāpēc, ka eksportam atkarīgai Vācijai nepieciešamas «ekonomiskās saites visā pasaulē». Īpaši, protams, brīdī ar Trampa tarifiem, kurus tikko atcēla ASV Augstākā tiesa, bet kas notiks tālāk?

«Taču mums nevajadzētu uzturēt ilūzijas,» — viņš piebilda, norādot, ka vienpartiju valsts — Ķīnas Tautas Republika — tam ir savas globālās ambīcijas un politiskie uzskati.

«Šodien Ķīna redz sevi asā kontrastā ar ASV un paziņo par savu tiesību noteikt jaunu daudzpusēju kārtību saskaņā ar saviem noteikumiem,» sacīja Merks savas partijas kongresā.

Viņš atgādināja, ka, runājot par vārda, reliģijas un preses brīvību, Pekina cilvēktiesību aizsardzību uzskata «par iejaukšanos savās iekšējās lietās».

Hille, atbildot agrāk uz jautājumu, vai tiks apspriesti delikāti cilvēktiesību jautājumi, sacīja, ka var pieņemt, ka Merks «bez šaubām apspriedīs visu jautājumu spektru».

Vēl viens strīdīgs jautājums būs karš Ukrainā, kur Vācija kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma pirms četriem gadiem — kas tiks atzīmēts nākamnedēļ — sniedz Kijīvai noteiktu atbalstu.

Ķīna un Krievija ir cieši partneri, un, lai arī Pekina paziņo par savu neitrālo nostāju attiecībā uz karu Ukrainā, tā nekad nav nosodījusi iebrukumu. Un vai tiešām var ticēt, ka Ķīna ir neitrāla?

Decembrī Vācijas ārlietu ministrs Johans Vadefuls apmeklēja Pekinu, kur aicināja ķīniešu amatpersonas izmantot savu ietekmi, lai veicinātu Krievijas kara pārtraukšanu Ukrainā. Veltīgi...