Armēnijas amatpersonas paziņojušas, ka pilsoņi, kuri no Krievijas ieradīsies uz parlamenta vēlēšanām un būs pakļauti militārajam dienestam, var tikt nosūtīti uz rezervistu apmācībām. Paziņojumi izskan laikā, kad Erevāna apsūdz Maskavu mēģinājumos ietekmēt vēlēšanu iznākumu.
Dažas dienas pirms Armēnijas parlamenta vēlēšanām saasinājusies retorika starp Erevānu un Maskavu. Armēnijas valdības pārstāvji brīdinājuši, ka no Krievijas ieradušies pilsoņi, kuri pakļauti militārajam dienestam, var tikt iesaistīti 25 dienu ilgās militārajās mācībās.
Par to sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja premjerministra Nikola Pašinjana administrācijas vadītāja vietnieks Tarons Čahojans. Viņš norādīja, ka personām, kuras ignorēs pavēstes vai atteiksies piedalīties mācībās, var draudēt kriminālatbildība.
Līdzīgu nostāju paudis arī ekonomikas ministrs Gevorgs Papojans, kurš pārstāv valdošo partiju "Pilsoniskais līgums".
Tikmēr Armēnijas medijs "News.am" ziņo, ka militārā policija jau veikusi pārbaudes Erevānas lidostā, kur daļai no Krievijas ieradušos vīriešu izsniegtas pavēstes.
Militārā policija apstiprinājusi, ka sadarbojas ar kara komisariātiem, palīdzot identificēt personas, kurām jāizpilda militārā dienesta vai rezervistu apmācību pienākumi.
Notikumi risinās uz aizvien pieaugošas politiskās spriedzes fona. Maija beigās aģentūra "Reuters" ziņoja, ka Krievijas amatpersonas apspriedušas iespēju organizēt Krievijā dzīvojošo Armēnijas pilsoņu došanos uz dzimteni, lai viņi vēlēšanās balsotu par Pašinjana politiskajiem konkurentiem.
Armēnijas valdības pārstāvji apgalvo, ka šie cilvēki tiekot mudināti atbalstīt uzņēmēja Samvela Karapetjana partiju "Stiprā Armēnija". Karapetjans tiek uzskatīts par uzņēmēju ar ciešām saitēm Krievijā.
Saskaņā ar publiskoto informāciju Armēnijas amatpersonas uzskata, ka Krievija cenšas ietekmēt vēlēšanu procesu, jo ir neapmierināta ar Pašinjana pēdējos gados īstenoto proeiropeisko un prorietumniecisko kursu.
Par attiecību pasliktināšanos liecina arī ekonomiskā spriedze. Pēdējos mēnešos Krievija ieviesusi ierobežojumus atsevišķu Armēnijas pārtikas produktu importam, kas Erevānā tiek uztverts kā politiska spiediena instruments.
Papildu bažas radījusi arī informācija, ko publicējuši "Reuters" un izdevums "The Insider". Tajā apgalvots, ka Kremlis pērn izveidojis īpašu struktūru darbam ar ietekmes operācijām Armēnijā.
Ziņots arī par iespējamu dezinformācijas tīklu iesaisti. Starp tiem minēts botu tīkls "Štorm 1516", kas iepriekš saistīts ar viltus ziņu izplatīšanu vairākās Rietumvalstīs.
Līdz ar to gaidāmās vēlēšanas Armēnijā tiek vērotas ne tikai kā iekšpolitisks balsojums, bet arī kā svarīgs pārbaudījums valsts turpmākajai ģeopolitiskajai orientācijai un attiecībām ar Krieviju.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru