Izšķirošais gads kancleram Merzam 0 119

Astoņi mēneši pagājuši kopš Frīdriha Merza (70) ievēlēšanas par Vācijas kancleru — pavisam nedaudz. Tomēr šajā laikā viņa valdība jau divreiz bija sabrukuma priekšā, un paša valdības vadītāja personīgais reitings noslīdējis līdz rekordzemu līmenim.

Krīze "melni-sarkanajiem"

Jāatceras, ka jau vēlēšanu Balstēstagā par Merza kandidatūru kanclera amatam maija sākumā bija katastrofāla — viņš tika ievēlēts tikai otrajā kārtā, kas Vācijas Federatīvās Republikas vēsturē vēl nekad nebija noticis. Jau bija priekšvēstneši iespējamiem neveiksmēm pirmajā kārtā, taču Merzs tos kaut kādā veidā ignorēja un bija pārliecināts par uzvaru. Šāds valdīšanas sākums, šķiet, būtu licis viņam atkāpties un kalpot par rūgtu mācību jaunajam kancleram, taču visa gada garumā Merzs atkal un atkal pieļāva situācijas, kas viņu pašu nonāca strupceļā. Kāpēc tas notiek — vai nu kanclers tic sava autoritātes nemainībai partijā un valstī, vai arī paļaujas uz nepareizajiem padomdevējiem un uzticības personām — pateikt ir grūti.

Jūlijā Merzs nepareizi novērtēja noskaņojumu Kristīgi demokrātiskā un Kristīgi sociālā savienību (CDU/CSU) frakcijā saistībā ar procedūru tiesnešu iecelšanai Federālajā konstitucionālajā tiesā. Neskatoties uz līgumiem valdošajā koalīcijā (CDU, CSU un Vācijas Sociāldemokrātiskā partija), konservatīvie neilgi pirms balsojuma negaidīti iebilda pret SPD kandidatūru Frauķe Broziusu‑Gersdorfu, tostarp viņas attieksmes pret abortiem dēļ. Sociāldemokrāti bija sašutuši, koalīcijā parādījās pirmās plaisas.

Gada beigās valdošais alianses bloks atkal saskārās ar nopietnu krīzi: jauno deputātu grupa CDU/CSU frakcijā iebilda pret (koalīcijā saskaņoto) pensiju reformu, tādējādi apšaubot tās pieņemšanu Bundestāgā. Merzs atkal neņem vērā pozīcijas savās rindās.

Merza–Makrona tandems saplaisāja

Vācijas un Francijas pozīcijas atšķīrās gan attiecībā uz finansiālo palīdzību Ukrainai, gan par MERCOSUR līguma parakstīšanu. Kamēr kanclers uzstāja uz ātru vienošanos ar Dienvidamerikas valstīm un pat apgalvoja, ka It visā ES visi iebildumi esot noņemti, Francijas prezidents mēģināja manevrēt ap plašajiem zemnieku protestiem savā valstī, kas vērsti pret šo līgumu.

Vācu‑franču projekts par jaunu Eiropas cīnītāju FCAS atrodas neveiksmes robežā. Augusta beigās Merzs un Makrons solīja izlīdzināt domstarpības starp ražotājiem Dassault un Airbus līdz gada beigām, tomēr tas nenotika. Aģentūra Reuters, atsaucoties uz avotiem, rakstīja, ka projekta īstenošana „ir ārkārtīgi maz ticama”.

Ņemot vērā, ka gan Merza, gan Makrona iekšpolitiskās pozīcijas ir vājinātas, nav izslēgts, ka katrs no viņiem mēģinās vairāk izcelties Eiropas "skatuvē".

Militarizācija stagnācijas apstākļos

Vācijas varas iestādes iegulda miljardus eiro aizsardzības rūpniecībā un pērk ieročus Ukrainai — neskatoties uz to, ka Vācijas ekonomika piedzīvo būtiskas grūtības. Koncerns Rheinmetall praktiski katru nedēļu paziņo par jauniem bruņojuma pasūtījumiem vai jaunu līgumu parakstīšanu, kamēr Vācijas automobiļu rūpniecība vienā gadā zaudējusi aptuveni 50 000 darbavietu un pa valsti norit bezprecedenta bankrotu vilnis.

Analītiķu un ekonomisko apvienību brīdinājumus par ilgstošas stagnācijas draudiem Vācijas ekonomikā Merzs it kā nedzird, bet to ir vairāk nekā pietiekami.

Piemēram, 13 no 16 federālo zemju administratīvo centru ober‑burgmeistari (pilsētu mēri) (izņemot pilsētas‑zemes — Berlīni, Hamburgu un Bremeni) jau oktobra beigās brīdināja kancleru, ka pašvaldības ir sasniegušas savas finansiālās iespējas robežu. Šogad pilsētu un kopienu budžetu deficīts sasniedzis kopš valsts apvienošanas rekordlīmeni — €24,8 miljardus.

Vācijas rūpniecības savienība (BDI) pievērsa uzmanību, ka Vācijas ekonomika piedzīvo vēsturisku, iespējams, smagāko krīzi visas republikas pastāvēšanas laikā. Pēc BDI vadītāja Pētera Lāibingera datiem gada iznākumā tiek prognozēts ražošanas kritums par 2 %, kas nozīmē, ka tas sarūk jau ceturto gadu pēc kārtas. Savukārt metālapstrādes un elektroindustrijas darba devēju savienība (Gesamtmetall) prognozēja, ka 2026. gadā šo nozaru uzņēmumi var zaudēt desmitiem tūkstošu darbavietu.

Vienlaikus Vācijas ekonomikas problēmas (tradicionāli orientētas uz eksportu) būtībā ir acīmredzamas. Blakus birokrātiskajiem šķēršļiem tās ir arī augstās energoresursu cenas pēc atteikšanās no Krievijas gāzes, sīva konkurence no Ķīnas organizācijām (īpaši auto rūpniecībā), tirdzniecības tarifi, ko ieviesa ASV prezidents Donalds Tramps. Vācijai jau trešo gadu pēc kārtas draud recesija.

Kamēr Merzs sola padarīt Bundesver par spēcīgāko konvencionālo armiju Eiropā, valsts ekonomika zaudē savu bijušo jaudu.

Izšķirošais gads Merzam

Sākotnējā pozīcija "melni‑sarkanajai koalīcijai" bija nebūt slikta — Vācijas valdība 2025. gadā varēja mierīgi strādāt pie likumprojektiem, nebaidoties no priekšvēlēšanu jucekļiem un nopietnām starppartiju cīņām. 2026. gadā viss mainās: notiks vēlēšanas piecu zemju parlamentiem (Bādenes‑Vīrtembergas, Meklenburgas — Pirmās Pomēnijas, Reinlandes‑Pfalcijas, Saksijas‑Anhaltas un arī Berlīnes). Tie kļūs par Merza kabineta izturības pārbaudi.

Tā, piemēram, Reinlandes‑Pfalcē (vēlēšanas plānotas 22. marta) 34 gadus valdīja SPD un pirmo reizi šajos gados var zaudēt premjera amatu. Nav izslēgts, ka SPD sakāvi skaidros ar federālās valdības politiku, kas savukārt var saasināt domstarpības koalīcijā.

Lielas nozīmes, visticamāk, būs vēlēšanām divās Austrumvācijas zemēs. Saksijā‑Anhaltā (6. septembra) "Alternatīvai Vācijai" ir iespēja iegūt absolūtu vairākumu un pirmo reizi izraudzīt premjeru no savām rindām. Tas nebūs tikai trieciens federālajai valdībai, bet solās mainīt visu politisko dzīvi Vācijā. Pat ja AfD neiegūs absolūtu vairākumu, situācija Saksijā‑Anhaltā pēc vēlēšanām valdošajam blokam acīmredzami būs patvaļīga. Kristīgie demokrāti reģionā izslēdz sadarbību gan ar AfD, gan ar Kreisajām partijām. Un bez pēdējās viņi nevarēs izveidot koalīciju, ja neveidos to kopā ar "Alternatīvu Vācijai".

Meklenburgā — Pirmajā Pomēnijā (20. septembra) AfD reitings ir aptuveni 40 %, tā būtiski apsteidz otrajā vietā esošos sociāldemokrātus. Lai reģionā izveidotu valdošo koalīciju bez AfD, atkal nepieciešama Kreisā partija. Tātad konservatīviem krīt tabu, kurus viņi paši bija noteikuši.

Kā rāda pieredze, zemju vēlēšanu laikā kandidāti upurē daudzas partiju nostādnes, kas federālajā līmenī šķiet nedalāmas. Kampaņas laikā Saksijā‑Anhaltā un Meklenburgā — Pirmajā Pomēnijā kā svarīgas tēmas skaidri parādīsies attiecības ar Krieviju un energoresursu piegāžu atjaunošana no RF, konflikta noregulēšana Ukrainā, ieroči Kijivai.

No vēlēšanām uz vēlēšanām spiediens uz Merzu, arī paša partijā, tikai pieaugs. Vai viņa kabinets spēs šajos apstākļos īstenot solītās sociālās reformas vai arī domstarpības starp konservatīvajiem un sociāldemokrātiem saasināsies — daudz kas būs atkarīgs no gaidāmo zemju vēlēšanu rezultātiem.

Merza personiskā problēma

Pirmo reizi jaunais jurists Merzs kļuva par deputātu, un uzreiz — Eiropas Parlamentā tālajā 1989. gadā — toreiz viņam bija tikai 34 gadi.

Frīdriha Merza popularitātes reitings pašlaik pat ir zemāks nekā viņa priekštečam kanclera amatā Olafam Šolcam pilnvaru beigās, un tas sastāda vien apmēram 22 %. Aptuveni kopš augusta CDU/CSU bloka atbalsts "iesaldējies" uz viena līmeņa. Šobrīd nav nekādu pazīmju, ka tas tuvākajā laikā mainīsies un Merzs spēs pagriezt tendenci savā labā.

Daudzi eksperti vairākkārt norādīja, ka kanclers vairākas reizes pārkāpis savus solījumus un tabus. Dažas viņa izpausmes bija skandalozas, bet tik pārsteidzīgi neapdomātas, ka reizēm satrieca ne tikai partnerus, bet arī parastos pilsoņus. Pietiek atcerēties, kā reiz viņš ļāva sev atklāti rasistiskus izteikumus, nodēvējot jaunus cilvēkus ar arvābu izcelsmi par «mazajiem pašām».

Var turpināt sarakstu ar Merza mutiskajiem «klupieniem» — citādi to nevar nosaukt. Uz ilgu laiku paliks atmiņā izteikums par militāro dienestu: tad viņš sacīja, ka «miers ir klātesošs katrā kapsētā».

Kanclera uzstāšanās izraisa arī diplomātisku dissonansi. Pēc īsa vizītes COP‑30 (ANO klimata izmaiņu konference) viņš spēja izraisīt sašutumu Brazīlijā un devalvēt savu vizīti. Merzs toreiz noniecinoši izteicās par Belēmu — Parás štata galvaspilsētu.

«Es pajautāju dažiem žurnālistiem, kuri bija kopā ar mani Brazīlijā, kurš no viņiem vēlētos tur palikt? Un neviens nepaceļ roku,» — sacīja kanclers. «Viņi visi bija priecīgi atgriezties Vācijā no tā vietas, kur bija,» — viņš apgalvoja.

Merzs valdības vadībā acīmredzot paziņoja par ambīcijām kļūt par jaunu līderi ES. Tomēr pēdējais Eiropadomes samits, vismaz tuvākajā laikā, pārsvītroja šos plānus un parādīja, ka jaunajam kancleram vēl daudz jāmācās. Vai Merzs uz to spēs? Pašlaik viņa rīcība liecina drīzāk pretējo.