EM nosaka sešus virzienus birokrātijas mazināšanai un dialoga uzlabošanai ar uzņēmējiem 0 39

Par galvenajiem darbības virzieniem noteikta Eiropas Savienības (ES) fondu un AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") finansēto projektu ātrāka īstenošana, uzticama uzņēmuma vai institūcijas statusa definēšana un ieviešana, principa īstenošana, ka valsts iestādes informāciju pieprasa tikai vienu reizi, kā arī uzņēmēju laika budžeta noteikšana par politikas rādītāju. Tāpat paredzēts samazināt normatīvo aktu, dokumentu un to saskaņošanas apjomu valsts pārvaldē un īstenot valsts pārvaldes digitālo transformāciju.

Ziņojumā minēts, ka galvenais mērķis ir, lai līdz 2028. gadam neviena uzņēmēja un valsts mijiedarbība neprasa fizisku klātbūtni un Latvijā būtu ES zemākais administratīvais slogs mazajiem uzņēmumiem.

Viens no virzieniem ir ES fondu projektu un "Altum" finansēto projektu ātrāka īstenošana. Plānots vienkāršot un standartizēt ES fondu Ministru kabineta (MK) noteikumu saturu, standartizēt pieteikumu veidlapas, samazināt pieprasītās informācijas apjomu, izmantojot valsts iestāžu rīcībā esošus datus un informāciju, vienkāršot grūtībās nonākuša uzņēmuma statusa noteikšanu un samazināt atskaišu biežumu.

Tāpat ziņojumā teikts, ka jādefinē un jāievieš uzticama uzņēmuma vai institūcijas statuss, kam ir īpaši atvieglots projektu izpildes režīms - analogi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) "A" reitinga nodokļu maksātāja statusam.

Ziņojumā norādīts, ka viens no virzieniem ir īstenot principu, ka valsts pārvaldes iestādes jebkuru informāciju pieprasa tikai vienu reizi un pēc tam to izplata savā starpā. Tāpat paredzēti vienoti informācijas pieprasījumu formāti, lai samazinātu uzņēmēju laika un izmaksu patēriņu.

Vienlaikus rīcības virziens ir ieviest regulāru mērījumu, cik stundas gadā vidējais uzņēmums pavada, pildot valsts prasības, tostarp pārskatus, atļaujas, pārbaudes un saskaņojumus. Plānots noteikt konkrētu samazināšanas mērķi - piemēram, no X stundām uz pusi Y gados - un publiskot rezultātus, lai katrs ministrs būtu atbildīgs par sava resora devumu kopējā sloga samazināšanā.

Ziņojumā teikts, ka jāsamazina izstrādāto normatīvo aktu, dokumentu un to saskaņošanas apjoms valsts pārvaldes institūcijās galējo lēmumu pieņemšanai MK - jāizstrādā un MK jāapstiprina dokumentu saraksti, kuru parakstīšanu deleģē ministriem.

Tāpat viens no virzieniem ir valsts pārvaldes digitālā transformācija - digitālajā desmitgadē paredzēto valsts pakalpojumu 100% pieejamība elektroniskā formā, mākslīgā intelekta risinājumu ieviešana valsts pārvaldē regulārai situācijas faktoloģiskai analīzei, sistemātiskam globālo tendenču monitoringam un pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Ziņojumā minēts, ka iniciatīva "Zaļais koridors" sniedz iespēju Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgiem komersantiem saņemt valsts un pašvaldību publiskos pakalpojumus prioritārā kārtībā un termiņos. Iniciatīvas mērķis ir veicināt eksporta pieaugumu, investīciju piesaisti un drošības industrijas izaugsmi, mazinot administratīvo slogu un paātrinot administratīvos saskaņošanas procesus.

Turpinot iniciatīvas "Zaļais koridors" pilnveidi, šogad 27. februārī stājās spēkā grozījumi, lai nodrošinātu mērķtiecīgāku prioritāro pakalpojumu piemērošanu tautsaimniecībai nozīmīgiem projektiem, novērstu praksē identificētos trūkumus un izpildītu pienākumus, kas izriet no ES regulām.

Tāpat 2025. gadā Valsts kancelejas Birokrātiskā sloga mazināšanas rīcības grupa sāka darbu pie konkrētiem uzdevumiem birokrātijas mazināšanai. Birokrātiskā sloga mazināšanas rīcības grupas sastāvā ir pārstāvji gan no atbildīgajām ministrijām, gan nozaru organizācijām.

Birokrātijas mazināšanas pasākumu darba grupai dots uzdevums rast iespējas par 25% mazināt valsts un pašvaldību funkcijas. No vairāk nekā 200 priekšlikumiem jau noteikts 21 ātrāk īstenojamais pasākums. Starp tiem ir ēku būvniecības uzraudzības mazināšana un bankas konta reģistrēšana norēķiniem ar valsti, kā arī citi pasākumi.

EM sadarbībā ar Valsts kanceleju un Finanšu ministriju ir iesniegusi Eiropas Komisijas Tehniskā atbalsta instrumentam projektu par administratīvā sloga mazināšanu uzņēmējiem vairākos pakalpojumu procesos, ko tie saņem no valsts iestādēm, lai identificētu praktiskās problēmas termiņu ievērošanā un novērstu atkārtotu dokumentu sniegšanu.

Ziņojumā minēts, ka, lai mazinātu administratīvo slogu tūrisma nozarē, apstiprināti MK noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem. Grozījumi paredz būtiski mazināt administratīvo slogu - nepieciešamo atskaišu sniegšanas regularitāti un apjomu komplekso un saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzējiem.

Savukārt, lai mazinātu administratīvo slogu komersantu pieteikumu sagatavošanā eksporta veicināšanas aktivitātē pasākuma "Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai" laikā, EM plāno izstrādāt vienoto fiksēto izmaksu likmi dalībai izstādēs, tādējādi atvieglojot dokumentu apjomu, kas jāiesniedz komersantam kopā ar pieteikumu.

Tāpat, plānojot jaunā struktūrfonda perioda atbalsta programmas, tiks sniegti priekšlikumi dokumentu apjoma samazinājumam komersantu atskaitēs par izlietoto finansējumu, izstrādājot metodiku, lai finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, būtu vienkāršots atlīdzināšanas instruments, ja atlīdzinājumu pamatā ir konkrētu nosacījumu izpilde vai iepriekš noteiktu rezultātu sasniegšana.

Ziņojumā norādīts, ka turpināts 2024. gadā atjaunotās Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes (LIP) darbs, nodrošinot saskaņotu starpinstitūciju sadarbību un administratīvo šķēršļu mazināšanu sekmīgai investīciju projektu īstenošanai Latvijā.

2025. gada laikā notika četras sēdes. Sēdēs izskatīti 15 problēmjautājumi, piemēram, nodokļu slogs ārvalstu investoriem, teritorijas regulējuma ierobežojumi investīciju projektiem, aizsardzības nozares stratēģisko projektu atbalsts, "Zaļā koridora" pilnveide, liela mēroga mākslīgā intelekta datu centra infrastruktūras izveide Latvijā, kā arī koksnes resursu pieejamība. Kopumā pieņemti 46 lēmumi, no tiem 2025. gada laikā 50% tikuši izpildīti, bet 27% lēmumu izpilde tiek turpināta 2026. gadā.

Ar mērķi identificēt valstiska līmeņa uzņēmējdarbības vides šķēršļus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) pastāvīgi apkopo un analizē uzņēmumu norādītos problēmjautājumus. Sadarbībā ar EM šie jautājumi tiek aktualizēti, identificējot birokrātiskos šķēršļus un strādājot pie to novēršanas.

Vienlaikus ziņojumā teikts, ka turpinās darbs pie "Rīcības plāna izpildes administratīvā sloga mazināšanai nekustamā īpašuma attīstības jomā". Plāns ietver aptuveni 60 pasākumus, lai vienkāršotu un padarītu efektīvāku nekustamā īpašuma attīstības procesu, kur katrs nākamais posms ir iepriekšējā posma loģisks turpinājums, vienlaikus saglabājot sabiedrības tiesību un drošības garantijas.

Lai veicinātu ātrāku ES fondu ieviešanu, EM ir sākusi sarunas par birokrātiju mazinošo pasākumu izvērtēšanu un ieviešanu. Lai atvieglotu komersantu vērtēšanas procesu, 2025. gada 1. jūlijā pieņemti MK noteikumi "Kārtība, kādā lielā komercsabiedrība apliecina faktu, ka tā neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm". Minētie noteikumi lielajām komercsabiedrībām ļauj iesniegt apliecinājumu par neatbilstību grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm situācijās, kad komercsabiedrībai objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams iesniegt finanšu datus par tās saistītajiem uzņēmumiem ārzemēs.

Tāpat 2025. gadā sākts darbs pie publisko datubāžu izmantošanas iespēju apzināšanas, lai mazinātu informācijas apmaiņas pieprasījumu, kā arī sadarbībā ar citām institūcijām izvērtētu iespēju informācijas automātiskai datu ielasīšanai pie projekta pieteikuma un uzraudzības, lai samazinātu administratīvo slogu projekta ieviesējiem.

2025. gada 3. jūnijā pieņemti grozījumi MK noteikumos par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu, atceļot ūdens patēriņa skaitītājiem atkārtotās verificēšanas prasību daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļos un mērmaiņiem rūpniecības uzņēmumos, tādējādi mazinot administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem un rūpniecības uzņēmumiem.