«Liberties»: Mediju brīvība ES turpina sarukt 0 46

Runājot par žurnālistu drošību, kā pozitīvus piemērus organizācija minējusi Slovēniju un Latviju, norādot, ka tur panākts zināms progress. Taču lielākā daļa ES dalībvalstu turpina ignorēt ieteikumus žurnālistu aizsardzības stiprināšanai, secinājusi "Liberties".

Pieaugošā mediju īpašnieku koncentrācija, necaurspīdīgās īpašumtiesību struktūras un valsts reklāmas politizācija grauj mediju tirgus, atņemot tiem daudzveidīgumu un neatkarību, savukārt politiskā iejaukšanās aizvien vairāk vājina sabiedrisko mediju un regulatoru darbību, secinājusi organizācija, kas aizstāv pilsoniskās brīvības un cilvēktiesības ES valstīs.

"Liberties" norādījusi, ka vairākās valstīs konstatēta pieaugoša vardarbība, nomelnošanas kampaņas un izsekošana, kas vērstas pret žurnālistiem.

Sabiedrības uzticēšanās medijiem stipri atšķiras pa valstīm un kopienām. Tikmēr tiešsaistē turpina pieaugt dezinformācija un naida runas, kas veicina uzbrukumus žurnālistiem, secinājusi organizācija.

Neraugoties uz to, ka ir pieņemti jauni ES noteikumi, tostarp Eiropas Mediju brīvības akts un direktīva pret stratēģiskiem tiesas procesiem pret sabiedrības dalību ("Anti-SLAPP"), to īstenošana joprojām ir lēna un bieži vien virspusēja. Daudzos gadījumos valdības turpina ignorēt Eiropas Komisijas (EK) ieteikumus, radot nopietnas bažas par ES spēju nodrošināt mediju brīvību un plurālismu visā blokā, brīdinājusi "Liberties".

2025. gadā mediju īpašumtiesību koncentrācija turpināja palielināties visā Eiropas Savienībā. Ierobežotais mediju īpašnieku skaits samazināja mediju plurālismu un viedokļu daudzveidību, tādējādi apgrūtinot piekļuvi līdzsvarotai informācijai. Arī mediju īpašumtiesības daudzos gadījumos joprojām ir neskaidras, secināts "Liberties" ziņojumā.

Mediju īpašumtiesību caurspīdīgums ir svarīgs faktors sabiedrības uzticības iegūšanai. Neraugoties uz Eiropas Mediju brīvības akta noteikumiem, caurspīdīgums visā ES joprojām ir nepietiekams, un sadrumstalotās datubāzes sniedz pamata kontaktinformāciju, bet slēpj faktiskos īpašniekus. Šādi gadījumi konstatēti Bulgārijā, Horvātijā, Dānijā, Vācijā, Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Maltā, Slovēnijā un Spānijā, teikts ziņojumā.

Tajā arī norādīts, ka valsts reklāma ir būtisks, bet bieži manipulēts mediju ieņēmumu avots. Lai gan Eiropas Mediju brīvības akts pieprasa caurspīdīgus un objektīvus reklāmas piešķiršanas kritērijus, daudzās ES dalībvalstīs valsts reklāma tiek izmantota politiskai ietekmei. "Liberties" nošķir divas grupas - valstis, kurās ir pienācīgs caurspīdīgums un mērķtiecīgi centieni nodrošināt noteikumu izpildi, un valstis, kurās finansējums kropļo tirgu un grauj redakcionālo neatkarību.

Organizācija arī secinājusi, ka sabiedriskie mediji pērn piedzīvojuši smagu sistemātisku politisko iejaukšanos, budžeta samazinājumus un strukturālas izmaiņas, kas apdraud to pamata misiju. Šādas negatīvas izmaiņas konstatētas Bulgārijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Maltā, Rumānijā, Slovākijā un Spānijā.

Arī mediju un telekomunikāciju regulatori kļūst arvien neaizsargātāki pret tiešu politisku spiedienu vai netiešu spiedienu, ko rada finansējuma samazināšana. Šādas tendences pamanītas Beļģijā, Bulgārijā, Horvātijā, Dānijā, Igaunijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Ungārijā, Rumānijā, Slovēnijā, Slovākijā un Spānijā, norādīts "Liberties" ziņojumā.

Runājot par žurnālistu drošību 2025. gadā, organizācija atgādina, ka pret reportieriem Itālijā un Grieķijā tika vērsti sprādzieni, un Itālijā 20 žurnālistiem tagad nepieciešama diennakts policijas aizsardzība. Maltā un Ungārijā pērn pastiprinājās amatpersonu īstenotas žurnālistu nomelnošanas kampaņas, un tādās valstīs kā Francija un Vācija turpinājās vardarbība protestu laikā. Pret žurnālistiem Itālijā un Rumānijā tika izmantota spiegošanas programmatūra, norādījusi "Liberties".

Sabiedrības uzticēšanās medijiem ES joprojām ir ļoti nevienmērīga. Kamēr tādās valstīs kā Vācija (83%) un Īrija (72%) ziņots par augstu uzticēšanos, Grieķijā (22%), Rumānijā (26,9%) un Bulgārijā (26%) uzticēšanās ir kritiski zema. Joprojām saglabājas krasas atšķirības politiskajā, etniskajā un lingvistiskajā ziņā.

Vārda brīvību joprojām apdraud naida runa un dezinformācija tiešsaistē. 2025. gadā tika reģistrēts rekordliels skaits nopietnu incidentu (377) pret žurnālistiem, tostarp nāves draudi. Šādi incidenti tika konstatēti Beļģijā, Horvātijā, Dānijā, Igaunijā, Francijā, Vācijā, Ungārijā, Īrijā, Rumānijā un Slovākijā.